Fasešu locītavu sindroms
Fasešu locītavu sindroms ir saslimšana, kas ir saistīta ar fasešu (starpskriemeļu) locītavu deģenerāciju un bojājumu, kas izpaužas ar lokālām sāpēm. Tādas mugurkaula pārlieku amplitūdas vai bieži atkārtojošās kustības, kā rotācija, saliekšana, atliekšana var izraisīt starpskriemeļu. Starpskriemeļu disku augstumam samazinoties, palielinās arī vertikāla slodze uz fasešu locītavām, kas savukārt paātrina deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Anatomiskas izmaiņas fasešu locītavās vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir vairāk, kā 50% cilvēku, vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 93%, bet pēc 60 gadiem – 100% cilvēku. Visbiežāk un visvairāk tiek bojātas 4. un 5. jostas, kā arī kakla daļas skriemeļu fasešu locītavas. Fasešu sindroms visbiežāk attīstās vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo izmaiņas locītavās progresē ar vecumu. Fasešu locītavu deģenerācija var būt citādi pilnīgi veseliem cilvēkiem bez sūdzībām par sāpēm mugurā. Nav tiešas saiknes starp radioloģiski diagnosticētām fasešu locītavu artrozēm un sāpju sindroma esamību un pakāpi.
Klīniskās izpausmes
Kakla daļas fasešu sindroms iekļauj sevī sekojošus simptomus:
- Sāpes kaklā (retāk ar izstarojumu uz roku līdz elkonim), parasti vienā pusē;
- Sāpes un ierobežotas kustības kaklā, it īpaši pagriežot vai atliecot galvu;
- Sāpīgums palpējot bojātu locītavu;
- Sāpes, kas izstaro uz lāpstiņu, retāk uz krūšu kurvja priekšējo virsmu un uz rokām.
Jostas daļas fasešu sindromam piemīt sekojošie simptomi:
- Sāpes jostas rajonā;
- Lokāls sāpīgums palpējot;
- Sāpes, stīvums vai grūtības uzsākot kustības (piem., grūti ātri piecelties no krēsla un sākt iet);
Sāpes var izstarot uz cirksni, sēžas muskuli, cisku. Retāk – līdz pēdai.
Nepastāv specifiskie klīniskie testi, kas ļautu apstiprināt vai izslēgt fasešu sindroma diagnozi.
Diagnozes precizēšanai izmanto diagnostisku blokādi. Procedūras būtība ir sekojoša: injekcijas adata rentgenoloģiskā vai sonoskopiskā kontrolē tiek virzīta uz to nervu, kas ir “atbildīgs” par locītavas jušanu, ar sekojošu nelielu vietēja anestētiķa daudzuma ievadīšanu. Jā pēc šīs blokādes sāpju līmenis manāmi mazinājies, var uzskatīt, ka ar vislielāko varbūtību sāpju sindromu izraisīja fasešu locītavu bojājums
Ārstēšana
Medikamentozā ārstēšanā izmanto nesteroīdus pretiekaisuma preparātus un miorelaksantus pavadošas muskuļu spriedzes noņemšanai.
Invazīva ārstēšana – ilgstoša (virs 1.5 – 2 mēnešiem) un izteikta sāpju sindroma gadījumā ir indicēta fasešu locītavu radiofrekvences denervācija. Procedūras būtība ir sekojoša: nervus, kas “atbild” par fasešu locītavu inervāciju, pakļauj temperatūras iedarbībai, tādejādi padarot neiespējamu sāpju impulsu pārvadi. Procedūra ilgst ap 1 stundu, pēc tās pacients var atstāt klīniku. Procedūras efektivitāte ir diezgan liela. Vairuma gadījumu pacienti atzīmē sāpju mazināšanos par vairāk, ka 50%. Komplikācijas ir ļoti retas, par tādam var uzskatīt sāpju pastiprināšanos bojātā segmentā pirmās 10-14 dienas pēc procedūras.
Klīniskās izpausmes
Kakla daļas fasešu sindroms iekļauj sevī sekojošus simptomus:
- Sāpes kaklā (retāk ar izstarojumu uz roku līdz elkonim), parasti vienā pusē;
- Sāpes un ierobežotas kustības kaklā, it īpaši pagriežot vai atliecot galvu;
- Sāpīgums palpējot bojātu locītavu;
- Sāpes, kas izstaro uz lāpstiņu, retāk uz krūšu kurvja priekšējo virsmu un uz rokām.
Jostas daļas fasešu sindromam piemīt sekojošie simptomi:
- Sāpes jostas rajonā;
- Lokāls sāpīgums palpējot;
- Sāpes, stīvums vai grūtības uzsākot kustības (piem., grūti ātri piecelties no krēsla un sākt iet);
Sāpes var izstarot uz cirksni, sēžas muskuli, cisku. Retāk – līdz pēdai.
Nepastāv specifiskie klīniskie testi, kas ļautu apstiprināt vai izslēgt fasešu sindroma diagnozi.
Diagnozes precizēšanai izmanto diagnostisku blokādi. Procedūras būtība ir sekojoša: injekcijas adata rentgenoloģiskā vai sonoskopiskā kontrolē tiek virzīta uz to nervu, kas ir “atbildīgs” par locītavas jušanu, ar sekojošu nelielu vietēja anestētiķa daudzuma ievadīšanu. Jā pēc šīs blokādes sāpju līmenis manāmi mazinājies, var uzskatīt, ka ar vislielāko varbūtību sāpju sindromu izraisīja fasešu locītavu bojājums
Ārstēšana
Medikamentozā ārstēšanā izmanto nesteroīdus pretiekaisuma preparātus un miorelaksantus pavadošas muskuļu spriedzes noņemšanai.
Invazīva ārstēšana – ilgstoša (virs 1.5 – 2 mēnešiem) un izteikta sāpju sindroma gadījumā ir indicēta fasešu locītavu radiofrekvences denervācija. Procedūras būtība ir sekojoša: nervus, kas “atbild” par fasešu locītavu inervāciju, pakļauj temperatūras iedarbībai, tādejādi padarot neiespējamu sāpju impulsu pārvadi. Procedūra ilgst ap 1 stundu, pēc tās pacients var atstāt klīniku. Procedūras efektivitāte ir diezgan liela. Vairuma gadījumu pacienti atzīmē sāpju mazināšanos par vairāk, ka 50%. Komplikācijas ir ļoti retas, par tādam var uzskatīt sāpju pastiprināšanos bojātā segmentā pirmās 10-14 dienas pēc procedūras.