DAP galvassāpju vienība LV
DAP sāpju klīnika sniedz izcilu sāpju slimnieku aprūpi Baltijas valstīs.
DAP sāpju klīnikas galvassāpju vienība ir viena no nedaudzām privātajām galvassāpju klīnikām Baltijas valstīs, kas spēj nodrošināt sāpju pacienta aprūpi gan ambulatori, gan stacionāra apstākļos. Atrodoties Rīgas sirdī, DAP galvassāpju klīnika ar savām 12 gultas vietām ir optimāls galamērķis migrēnas un citu galvassāpju ārstēšanai. Mūsu ambulatorajā daļā un stacionārā sniedzam palīdzību un atbalstu akūtu un hronisku sāpju pacientiem – pieaugušajiem un gados vecākiem pacientiem. Mūsu priekšrocība ir pieredzes bagāts darbs sāpju vienības komandā.
Mūsu stacionārā pacientiem tiek nodrošināta pacientu aprūpe kur ārsts “seko” pacientam, kas nozīmē, ka gadījumos, kad nepieciešama stacionāra ārstēšana, šo stacionāro ārstēšanas periodu vada un uzrauga tas pats ārsts, kas pacientu ārstējis arī ambulatori. Šāda prakse rada papildus uzticību un veicina labākus ārstēšanās rezultātus.
Mēs pārliecināsimies, ka jūs zināsiet kā kontrolēt savas galvassāpes. Uzdodiet jebkuru jautājumu, un mēs atradīsim laiku, lai sniegtu jums godīgu un profesionālu jums izprotamu atbildi.
Īpašas terapijas metodes:
1) Individuāla medikamentu terapija
Individualizētās medikamentu terapijas rekomendācijas tiek veiktas pamatojoties uz diagnozi, iepriekšēju medikamentu lietošanas pieredzi, kā arī ņemot vērā Eiropas ieteikumi tiek veikti, pamatojoties uz diagnozi, iepriekšējo pieredzi un atbildēm uz zāļu terapiju, un, pamatojoties uz European Pain Federation EFIC sniegtajām rekomendācijām. Reizēm atsevišķiem pacientiem ir nepieciešama vairāku kombinētu medikamentu terapija, uzsākot šādu terapiju var būt nepieciešama īpaša pacienta stacionāra aprūpe mūsu DAP sāpju klīnikas galvassāpju vienībātā.
2) Psiholoģiskais atbalsts
Āratēšanās plānā viena no sastāvdaļām ir individuālas vai grupu psiholoģiskā atbalsta sesijas. Mūsu klīniskie psihologi profesionāli spēj palīdzēt cilvēkam izprast domas, jūtas un uzvedību, kas pavada hroniskas sāpes.
3) Relaksācijas apmācība
Relaksācijas apmācība ļauj uzzināt, kā tikt galā ar ikdienas stresu, neatkarīgi no tā, vai tas ir ārpus jūsu kontroles, vai tiek veiksmīgi savaldīts. Ikviens var gūt labumu no relaksācijas paņēmienu apgūšanas. Pamata relaksācijas metodes ir vienkāršas, viegli apgūstamas un relaksāciju var brīvi izmantot gandrīz jebkur- darbavietā, ceļā vai mājās. Relaksācijas paņēmienu veidi ietver autogēnu relaksāciju, progresējošu muskuļu relaksāciju, vizualizāciju, arī dziļu elpošanu, masāžu, meditāciju, jogu, biofeedback metodi, mūzikas un mākslas terapiju, aromaterapiju, hidroterapiju. Mūsu centrā piedāvāsim jums vispiemērotāko relaksācijas metodi, kas palīdzēs mazināt sāpju izraisīto stresu iespējami ātri un efektīvi.
4) Fizioterapija
DAP sāpju vienības speciālists jums nozīmēs fizioterapiju, kas ļaus uzlabot jūsu pašsajūtu un atjaunot ķermeņa kustības, izmantojot dažādus jums piemērotus vingrojumu kompleksus.
5) Alternatīvās terapijas
Masāžas terapija un akupunktūra palīdz pacientiem mazināt stresu un spriedzi.
6) Detoksikācija
Ja nepieciešams, mūsu pieredzes bagātā stacionārās aprūpes komanda parūpēsies lai ārstētu jūsu medikamentu atkarīgās galvassāpes. Medikamentu atkarīgu galvassāpju ārstēšana nereti tiek uzsākta stacionāra apstākļos, kur tiek pielietoti īpaši medikamenti. Mūsu stacionārā pacientiem tiek nodrošināta pacientu aprūpe kur ārsts “seko” pacientam, kas nozīmē, ka gadījumos, kad nepieciešama stacionāra ārstēšana, šo stacionāro ārstēšanas periodu vada un uzrauga tas pats ārsts, kas pacientu ārstējis arī ambulatori. Šāda prakse rada papildus uzticību un veicina labākus ārstēšanās rezultātus.
Galvassāpju veidi
Galvassāpes ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja galvassāpes kļūst par apgrūtinājumu, tās ir jāārstē.
Šī informatīvā materiāla mērķis ir palīdzēt Jums izprast savas galvassāpes, diagnozi un ārstēšanu, kā arī palīdzēt Jums sadarboties ar ārstu vai medmāsu tā, lai tiktu sasniegti vislabākie Jūsu ārstēšanas rezultāti.
“Kad man ir migrēna, jūtos pavisam slikti. Visu dienu, reizēm pat ilgāk, nespēju veikt nekādas aktivitātes. Parasti jūtu, ka man tuvojas migrēnas lēkme, un, kad tā ir sākusies, pašsajūta ir tik nožēlojama, ka man neatliek nekas cits kā iet atgulties. Kad sāpes progresē, pārņem nelabums, reizēm novērojama arī vemšana. Un tad, visbeidzot, sāpes lēnām samazinās. Nākamajā dienā galva vēl nedaudz un neskaidri sāp, jūtos izsmelta, bet citādi ar mani viss ir kārtībā.”
Kas ir migrēna?
Migrēna ir neiroloģiska slimība.
Visbiežāk tā izpaužas lēkmjveidīgi, dažiem cilvēkiem vienu vai divas reizes gadā, bet citiem pat vairākas reizes mēnesī. Galvenā šo lēkmju iezīme ir galvassāpes, kas var būt ļoti spēcīgas. Citi biežāk sastopamie simptomi ir slikta dūša un vemšana, kā arī pastiprināta jutība pret gaismu un trokšņiem.
Daži cilvēki iepriekš nosauktos simptomus pieredz ļoti bieži: kad galvassāpju dienu ir pat vairāk, nekā dienu bez galvassāpēm. To sauc par hronisku migrēnu.
Ja tad, kad Jums ir galvassāpes, pārņem nelabums, ir pastiprināts jutīgums pret gaismu un skaņām, kā arī galvassāpes apgrūtina ierasto ikdienas darbu veikšanu, liela iespējamība, ka Jums ir migrēna.
Kas izraisa migrēnu?
Migrēna ir saistīta ar procesiem galvas smadzenēs, ar traucējumiem tajās smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Migrēna var tikt mantota no vecākiem un/vai vecvecākiem.
Kas visbiežāk slimo ar migrēnu?
Migrēna ir bieži sastopama slimība, no tās cieš gandrīz katrs sestais pieaugušais. Sievietes ar šo slimību sastopas līdz pat trīs reizēm biežāk nekā vīrieši. Migrēna nereti sākas bērnībā vai pusaudža gados, meitenēm – pubertātes vecumā. Iedzimtības dēļ migrēnu var pārmantot no paaudzes paaudzē.
Kādi ir migrēnas veidi?
Visizplatītākā ir migrēna bez auras (auras simptomi aprakstīti zemāk): šis migrēnas veids sastopams aptuveni trim ceturtdaļām migrēnas pacientu. Migrēna ar auru sastopama katram desmitajam migrēnas pacientam. Savukārt katram piektajam migrēnas pacientam var kombinēties migrēna ar auru un migrēna bez auras. Daudz retāk sastopamas migrēnas lēkmes bez galvassāpēm, tikai ar auru: šis migrēnas veids biežāk attīstās gados vecākiem cilvēkiem.
Ir arī citi – mazāk izplatīti – migrēnas veidi, tajā skaitā hroniska migrēna, tāpēc diagnozes noteikšanai vēlama speciālista konsultācija.
Kādi ir migrēnas simptomi?
Migrēnas lēkme sastāv no četrām fāzēm, lai gan ne vienmēr tās visas izpaužas. Lielākā daļa cilvēku starp lēkmēm jūtas pilnīgi veseli.
Prodromālā fāze – tas ir laiks, pirms sākas jebkādi citi lēkmes simptomi. Tikai katrs otrais cilvēks ar migrēnu izjūt šo fāzi. Ja esat viens no tiem, varat just aizkaitināmību, nomāktību vai nogurumu vairākas stundas, pat dienu vai divas pirms galvassāpju sākuma. Daži cilvēki atzīst, ka šajā laikā jūtas neierasti enerģiski. Kādam ir kāre pēc noteiktiem pārtikas produktiem. Citi “vienkārši zina”, ka drīz sāksies migrēnas lēkme.
Migrēnas aura, ja tā ir, gandrīz vienmēr ir nākamā fāze. Tikai trešdaļai cilvēku ar migrēnu jebkad ir bijusi aura, un tā var nebūt sastopama katras lēkmes laikā. Aura ir signāls no galvas smadzenēm, kuras īslaicīgi (bet ne būtiski) ietekmē migrēnas lēkmes attīstība. Aura parasti ilgst 10 līdz 30 minūtes, bet var būt arī ilgāk. Tā galvenokārt ietekmē redzi. Jūs varat saskatīt tukšus laukumus, spilgtas vai mirgojošas gaismas, arī krāsainas zigzaga līnijas, kas izplatās Jūsu acu priekšā, visbiežāk vienā pusē. Retāk ir sastopami sensorie jeb jušanas simptomi – tirpoņa vai nejutīgums, kas parasti sākas vienas rokas pirkstos un izstarojas uz augšu pa roku, skarot tās pašas puses seju vai mēli. Kad tas notiek, gandrīz vienmēr ir klātesoši redzes simptomi. Auras simptomātikā var ietilpt arī grūtības runāt vai nespēja atrast pareizos vārdus.
Vairumam cilvēku vismokošākā ir galvassāpju fāze, kas ilgst no dažām stundām līdz pat divām vai trim dienām. Migrēnas galvassāpes parasti ir ļoti spēcīgas. Tās mēdz būt vienā galvas pusē, bet var būt arī abās. Un, lai arī visbiežāk migrēnas galvassāpes izpaužas pierē vai deniņos, tās var parādīties jebkurā galvas daļā. Parasti šīs sāpes ir pulsējošas un pastiprinās kustoties. Var būt novērojama slikta dūša, arī vemšana (kas šķietami atvieglo galvassāpes). Gaisma un trokšņi migrēnas laikā ļoti bieži izraisa nepatiku, tāpēc rodas vēlme pabūt vienatnē – tumšā un klusā telpā. Kopumā migrēnas simptomi var ievērojami apgrūtināt Jūsu ierasto ikdienas aktivitāšu veikšanu.
Kad galvassāpes mazinās, seko pēdējā – atrisinājuma jeb atveseļošanās fāze. Šajā laikā Jūs jau atkal (līdzīgi kā prodromālajā fāzē) varat justies noguris, viegli aizkaitināms un nomākts, kā arī Jums var būt grūtības koncentrēties. Var paiet vēl viena diena, līdz jūtaties pilnībā atveseļojies.
Kāds ir mans “migrēnas sāpju slieksnis”?
Migrēna ir neparedzama. Attiecīgi – lēkme var sākties jebkurā brīdī. Tomēr daži cilvēki ir vairāk pakļauti migrēnas lēkmēm nekā citi. Jo augstāks ir Jūsu “migrēnas sāpju slieksnis”, jo mazāka lēkmes iespējamība; jo šis “slieksnis” zemāks, jo lēkmes risks ir lielāks.
Šajā procesā piedalās tā saucamie ierosinātāji jeb trigeri, kas var veicināt migrēnas lēkmes sākšanos (lai gan joprojām nav līdz galam izpētīts, kā tieši tas notiek). Trigerim ir lielāka ietekme, ja “migrēnas sāpju slieksnis” ir zems. Ja “migrēnas sāpju slieksnis” ir augsts, lai sāktos migrēnas lēkme, būs nepieciešama divu vai trīs trigeru kombinācija.
Atsevišķi no ierosinošajiem faktoriem, izšķir arī predisponējošos faktorus. Tie ir apstākļi, kas pazemina Jūsu “migrēnas sāpju slieksni” un ļauj trigeriem iedarboties spēcīgāk. Šāda veida ietekme ir nogurumam, trauksmei, stresam. Sievietēm “migrēnas sāpju sliekšņa” pazemināšanos var ietekmēt arī menstruālais cikls, grūtniecība un menopauze.
Kādi mēdz būt migrēnas ierosinātāji jeb trigeri?
Ikviens vēlas zināt, kas varētu izraisīt migrēnas lēkmes sākšanos, taču bieži vien to ir ļoti grūti vai pat neiespējami noteikt, jo trigeri visiem nav vienādi. Pat vienam un tam pašam cilvēkam katru lēkmi var ierosināt kas cits. Daudzi cilvēki nespēj noteikt nevienu savu trigeri. Iespējamie trigeri var būt daudzi un dažādi.
− Uzturs: atsevišķiem cilvēkiem tie var būt kādi noteikti pārtikas produkti (un alkohols), biežāk – nokavētas vai izlaistas ēdienreizes, nepiemērots ēdiens, atteikšanās no kofeīna, dehidratācija.
− Miegs: miega režīma izmaiņas, miega traucējumi, gan miega trūkums, gan pārāk ilga gulēšana.
− Dzīvesveids: intensīva fiziskā slodze vai gari, nogurdinoši ceļojumi, īpaši – šķērsojot dažādas laika zonas.
− Vide: spoža, mirgojoša gaisma, darbs pie datora, spēcīgi aromāti un izteiktas laikapstākļu maiņas. − Psiholoģiskie: emocionāls satraukums; pārsteidzošā kārtā – arī relaksācija pēc stresa perioda.
− Hormonālie faktori sievietēm: menstruācijas; hormonālās kontracepcijas līdzekļi vai hormonu aizstājterapija (HAT), arī to lietošanas pārtraukumi.
Visizplatītākais migrēnas ierosinātājs ir spēcīgs izsalkums vai nepietiekams uzturs (attiecībā pret katra individuālajām vajadzībām). Tas jo īpaši attiecas uz jauniešiem. Bērniem, kuriem ir nosliece uz migrēnu, noteikti vajadzētu ēst brokastis. Savukārt sievietēm nozīmīgs iespējamais trigeris ir menstruālā cikla izraisītās hormonālās pārmaiņas.
Šie un lielākā daļa citu ierosinātāju norāda uz to, kā organisms reaģē uz stresu, vedinot uz domām, ka cilvēki, kuri cieš no migrēnas, uz dažāda veida pārmaiņām reaģē daudz saasinātāk.
Kāda veida ārstēšana man būtu piemērota?
Akūta ārstēšana ietver sevī medikamentus, kas ārstē migrēnas lēkmi, tātad galvassāpes un pavadošos simptomus. Pareizi izvēlētas zāles var būt ļoti efektīvas, taču tās jālieto korekti, tas nozīmē – jāievēro noteiktais lietošanas biežums un daudzums. Tādi ir bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, no kuriem lielākā daļa satur aspirīnu, ibuprofēnu vai paracetamolu. No šiem medikamentiem migrēnas gadījumā lielākajai daļai cilvēku paracetamols sniedz vismazāko efektu. Ātri šķīstošie vai putojošie medikamenti (tabletes vai pulveri) iedarbojas ātrāk un labāk. Kodeīnu saturošus medikamentus lietot nav ieteicams.
Ja ir slikta dūša vai vemšana, varat lietot zāles, ko sauc par pretvemšanas līdzekļiem. Daži pretvemšanas līdzekļi palīdz pretsāpju zālēm iedarboties efektīvāk, jo uzlabo to uzsūkšanos gremošanas traktā. Ja migrēnas lēkmju laikā Jums ir izteikti slikta dūša, varat lietot šos medikamentus arī svecīšu veidā.
Farmaceits var ieteikt piemērotākos bezrecepšu medikamentus. Ja neviens no tiem nelīdz, vai arī Jums nepieciešama lielāka zāļu deva, nekā lietošanas instrukcijā norādīts, kā arī, ja bezrecepšu pretsāpju zāles jālieto biežāk kā divas reizes nedēļā, Jums vajadzētu doties pie ārsta pēc padoma.
Ja pretsāpju un pretvemšanas līdzekļi ir neefektīvi, ārsts var nozīmēt kādu no specifiskajiem pretmigrēnas medikamentiem. Šie medikmenti atšķiras no pretsāpju medikamentiem ar to, ka nemazina sāpes, bet gan nomāc migrēnas lēkmes veidošanos smadzenēs. Tos sauc par triptāniem. Ir pieejami vairāki šīs grupas medikamenti. Ar ārsta atļauju triptānu grupas medikamentus var lietot kopā ar parastajiem pretsāpju un pretvemšanas līdzekļiem.
Turpinājumā daži vienkārši ieteikumi, kā akūtas migrēnas lēkmes gadījumā uzlabot lietoto medikamentu iedarbību.
Lietojiet zāles laicīgi…
Vienmēr nēsājiet līdzi vismaz vienu zāļu devu, ko Jums ieteicis ārsts, medmāsa vai farmaceits. Ieņemiet to pēc iespējas ātrāk, sajūtot lēkmes tuvošanos. Laicīgi iedzertas zāles parasti iedarbojas daudz labāk. Migrēnas lēkmes laikā kuņģis ir mazāk aktīvs, tāpēc iekšķīgi lietojamās tabletes asinsritē uzsūcas lēnāk un ne tik efektīvi.
…, bet nedariet to pārāk bieži
Vienmēr rūpīgi ievērojiet lietošanas instrukciju, kas pievienota medikamentiem. Nelietojiet akūtai migrēnas lēkmei paredzētos medikamentus pārāk bieži, jo arī pārmērīga zāļu lietošana var izraisīt galvassāpes. Tās sauc par medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Par šo galvassāpju veidu ir izstrādāts atsevišķs informatīvais buklets. Lai izvairītos no medikamentu atkarīgām galvassāpēm, nelietojiet zāles galvassāpju simptomu ārstēšanai biežāk (un regulāri) kā divas dienas nedēļā.
Ko darīt, ja zāles nelīdz?
Ja biežas un smagas migrēnas lēkmes neizdodas pietiekami labi kontrolēt ar akūtu ārstēšanu, ir vēl kāda opcija: tā saucamie profilaktiskie medikamenti. Atšķirībā no akūtas ārstēšanas, profilaktiskie medikamenti jālieto katru dienu, jo tie darbojas pavisam citādāk, – aizkavējot migrēnas lēkmes sākšanos. Citiem vārdiem sakot, tās paaugstina Jūsu “migrēnas sāpju slieksni”.
Ārsts vai medmāsa var dot Jums padomu par pieejamo zāļu izvēli un to iespējamām blakusparādībām. Tā kā lielākā daļa šo medikamentu sākotnēji tika izstrādāti citu slimību ārstēšanai, nebrīnieties, ja Jums tiek piedāvātas zāles, kas paredzētas paaugstināta asinsspiediena, epilepsijas vai pat depresijas ārstēšanai. Tie nav iemesli, kāpēc Jūs tās lietojat. Šīs zāles ir efektīvas arī pie migrēnas.
Ja lietojat kādu no profilaktiskajiem medikamentiem, rūpīgi sekojiet līdzi norādījumiem zāļu lietošanas instrukcijā. Pētījumi rāda, ka viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc šīs zāles neiedarbojas, ir pacientu aizmāršība, jo gadās aizmirst tās regulāri ieņemt.
Ko vēl varu darīt, lai sev palīdzētu?
Regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgas fiziskās formas uzturēšana Jums nāks tikai par labu. Tāpat ieteicams izvairīties no predisponējošiem, migrēnu provocējošiem faktoriem, kā arī apzināties iespējamos trigerus un laicīgi tos atpazīt. Tādējādi varēsiet izvairīties vismaz no dažiem trigeriem, pat ja pastāv vēl citi, kurus Jums ir grūti (pat šķietami neiespējami) izkontrolēt.
Rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu
Dienasgrāmatā varat piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām galvassāpēm: cik bieži Jums tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kādi ir pavadošie simptomi. Veiktās piezīmes ārstam būs noderīgas, nosakot diagnozi, identificējot izraisītājfaktorus, kā arī novērtējot ārstēšanas efektivitāti.
Ko darīt, ja domāju, ka es varētu būt stāvoklī?
Jums būs nepieciešams ārsta vai medmāsas padoms. Dažas no zālēm, ko lieto migrēnas gadījumā, nav piemērotas, ja esat grūtniece.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Vairumā gadījumu migrēnu ir viegli atpazīt. Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļautu apstiprināt migrēnas diagnozi, tāpēc tā tiek noteikta, balstoties uz pacienta galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Ne vienmēr nepieciešams veikt speciālus galvas smadzeņu izmeklējumus.
Tomēr, ja ārsts šaubās par diagnozi, viņš var nozīmēt veikt pārbaudes, lai izslēgtu citus galvassāpju cēloņus. Visbiežāk gan papildu izmeklējumi nav nepieciešami.
Vai mana migrēna mazināsies?
Lai gan vēl nav atklāts veids, kā pilnībā izārstēt migrēnu, medikamenti var situāciju atvieglot. Turklāt lielākajai daļai cilvēku, gadiem ejot, migrēnas lēkmes kļūst retākas un mazāk mokošas. Līdz tam iesakām ievērot šajā informatīvajā materiālā minētos padomus, kas ļautu pāriet no stāvokļa, kas ir šķietami nekontrolējams, uz stāvokli, kuru Jūs varat kontrolēt.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org
Galvassāpes ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja galvassāpes kļūst par apgrūtinājumu, tās ir jāārstē.
Šī informatīvā materiāla mērķis ir palīdzēt Jums izprast savas galvassāpes, diagnozi un ārstēšanu, kā arī palīdzēt Jums sadarboties ar ārstu vai medmāsu tā, lai tiktu sasniegti vislabākie Jūsu ārstēšanas rezultāti.
“Man ir galvassāpes, kas ilgst vairākas dienas no vietas, un es jūtos tā, it kā valkātu pārāk ciešu cepuri. Izjūtu vairāk tādu kā spiedienu, nevis sāpes. Šīs galvassāpes man īsti netraucē paveikt ieplānoto, bet izturēt dienu līdz galam ir daudz grūtāk.”
Kas ir saspringuma tipa galvassāpes?
Saspringuma tipa galvassāpes ir plaši izplatīts galvassāpju veids. Tās laiku pa laikam jutis gandrīz vai ikviens. Lai arī parasti tās nav ļoti spēcīgas, šīs galvassāpes var būt visai apgrūtinošas. Dažiem cilvēkiem pat rodas nepieciešamība apmeklēt ārstu, visbiežāk dēļ tā, ka sāpes kļuvušas pārāk biežas un traucējošas.
Kas izraisa saspringuma tipa galvassāpes?
Pamatā tiek uzskatīts, ka saspringuma tipa galvassāpes ir saistītas ar izmainītu muskuļu tonusu. Cēloņi var būt dažādi. Tomēr ir daži faktori, kas izceļas uz citu fona. Tie ir:
− emocionālā spriedze: trauksme, pastiprināts stress;
− fiziskā noslodze ar izmainītu muskulatūras tonusu galvas zemādas un kakla muskuļos. To var izsaukt nepareiza ķermeņa poza vai stāja, piemēram, ilgstošs darbs pie datora, nepareiza smagu priekšmetu celšana.
Kam rodas saspringuma tipa galvassāpes?
Laiku pa laikam saspringuma tipa galvassāpes izjūt lielākā daļa cilvēku, biežāk sievietes nekā vīrieši. Tās mēdz pieredzēt arī bērni.
Kādi ir saspringuma tipa galvassāpju veidi?
Epizodiskas saspringuma tipa galvassāpes: nereti sauktas arī par “parastām” vai “ikdienišķām” galvassāpēm. Tās norit lēkmju veidā (kā epizodes) un ilgst no pusstundas līdz pat vairākām dienām. To biežums katram cilvēkam var atšķirties un laika gaitā mainīties.
Vidēji 3 cilvēkiem no katriem 100 saspringuma tipa galvassāpes tiek novērotas ļoti bieži: kad galvassāpju dienu ir vairāk, nekā dienu bez galvassāpēm. Tās sauc par hroniskām saspringuma tipa galvassāpēm. Dažos gadījumos hroniskas saspringuma tipa galvassāpes ir visu laiku, – brīžiem samazinās, bet neizzūd pilnībā. Šādas nepārejošas galvassāpes var būt ļoti traucējošas un nomācošas.
Kādi ir saspringuma tipa galvassāpju simptomi?
Pārsvarā saspringuma tipa galvassāpes tiek raksturotas kā spiediena sajūta galvā. It kā ap galvu būtu apsieta ļoti cieša stīpiņa vai uzlikta pārāk stingra cepure. Visbiežāk šīs sāpes ir abās galvas pusēs un izplatās no kakla rajona uz leju vai augšu. Parasti mērenas vai vieglas, tomēr mēdz būt arī pietiekami stipras, lai traucētu ikdienas aktivitātēm. Lielākoties tām nav citu pavadošo simptomu, lai gan atsevišķiem cilvēkiem var būt vērojama nepatika pret skaļiem trokšņiem, spilgtām gaismām, kā arī samazināta apetīte.
Ko es varu darīt, lai sev palīdzētu?
Jūs varat izmēģināt sekojošo:
− Atslābināties. Paņemiet pauzi no saviem darbiem, ikdienas skrējiena un rutīnas. Veltiet laiku pastaigām svaigā gaisā un fiziskām aktivitātēm. Aizejiet uz masāžu vai ieejiet siltā vannā.
− Censties tikt galā ar stresu. Ja Jums ir stresa pilns darbs, vai arī regulāri gadās saskarties ar strespilnām situācijām, no kurām nav iespējams izvairīties, – lai novērstu iespējamās galvassāpes, izmēģiniet elpošanas un relaksācijas vingrinājumus. Piemēram, varbūt Jums var palīdzēt apzinātībā balstīta stresa samazināšanas tehnika (mindfulness-based stress reduction). Ir daudz grāmatu un viedtālruņu lietotņu, kur varat iepazīties ar šāda veida vingrojumiem.
− Nodarboties ar regulārām fiziskajām aktivitātēm. Ja salīdzina, saspringuma tipa galvassāpes daudz biežāk pieredz tie, kuri savās kustībās ir pasīvāki, nekā tie, kuri piekopj regulāras fiziskās aktivitātes. Kad vien iespējams, staigājiet ar kājām, lifta vietā izmantojiet trepes utt. Tā panāksiet, ka fiziskās aktivitātes kļūs par regulāru Jūsu ikdienas sastāvdaļu.
− Ārstēt depresiju. Ja lielākoties esat nomāktā garastāvoklī, ir svarīgi vaicāt padomu ārstam un saņemt piemērotu ārstēšanu.
Rakstiet galvassāpju dienasgrāmatu
Dienasgrāmatā varat piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām galvassāpēm: cik bieži Jums tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kādi ir pavadošie simptomi. Veiktās piezīmes ārstam būs noderīgas, nosakot diagnozi, identificējot izraisītājfaktorus, kā arī novērtējot ārstēšanas efektivitāti.
Ja nepieciešams, lietojiet pretsāpju līdzekļus…
Vienkāršie pretsāpju līdzekļi (piemēram, aspirīns vai ibuprofēns) parasti diezgan labi iedarbojas epizodisku saspringuma tipa galvassāpju gadījumā. Paracetamols ir mazāk efektīvs, taču dažiem cilvēkiem tomēr palīdz. Medikamentus, kas satur kodeīnu, nav ieteicams lietot.
…, bet nelietojiet medikamentus pārāk bieži
Pretsāpju medikamenti ārstē tikai saspringuma tipa galvassāpju simptomus. Šāda ārstēšana ir pieņemama, ja galvassāpes nav pārāk biežas un medikamenti tiek lietoti salīdzinoši reti. Taču biežu saspringuma tipa galvassāpju gadījumā tomēr vajadzētu ārstēt sāpju cēloni.
Vienmēr rūpīgi ievērojiet lietošanas instrukciju, kas pievienota medikamentiem. Pārlieku bieža pretsāpju zāļu lietošana situāciju var vēl vairāk pasliktināt, izraisot medikamentu atkarīgas galvassāpes. Par šo galvassāpju veidu ir izstrādāts atsevišķs informatīvais buklets. Ieskatieties tajā, ja esat noraizējies, ka Jums varētu būt šāda veida galvassāpes. Lai izvairītos no medikamentu atkarīgām galvassāpēm, nelietojiet pretsāpju zāles galvassāpju simptomu ārstēšanai biežāk (un regulāri) kā divas dienas nedēļā.
Vai ir pieejami vēl kādi citi ārstēšanas veidi?
Ja Jums ir biežas epizodiskas vai hroniskas saspringuma tipa galvassāpes, pretsāpju līdzekļi nebūs piemērotākais galvassāpju ārstēšanas veids. Laika gaitā to lietošana situāciju var tikai pasliktināt. Šādos gadījumos ieteicamāki būtu tā saucamie profilaktiskie medikamenti. Atšķirībā no parastajiem pretsāpju līdzekļiem, profilaktiskie medikamenti jālieto katru dienu, jo tiem ir atšķirīgs iedarbības veids. Profilaktisko zāļu mērķis ir mazināt Jūsu uzņēmību pret galvassāpēm, tādējādi novēršot galvassāpju rašanos, vēl pirms tās ir sākušās.
Ārsts vai medmāsa var dot Jums padomu par pieejamo zāļu izvēli un to iespējamām blakusparādībām. Tā kā lielākā daļa šo medikamentu sākotnēji tika izstrādāti citu slimību ārstēšanai, nebrīnieties, ja Jums tiek piedāvātas zāles, kas paredzētas depresijas vai epilepsijas ārstēšanai, vai muskuļu atslābināšanai. Tie nav iemesli, kāpēc Jūs tās lietojat. Šie medikamenti palīdz arī saspringuma tipa galvassāpju gadījumā, tāpat kā – ārstējot cita veida sāpes.
Ja lietojat kādu no šiem medikamentiem, rūpīgi sekojiet līdzi norādījumiem zāļu lietošanas instrukcijā. Pētījumi rāda, ka viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc šīs zāles neiedarbojas, ir pacientu aizmāršība, jo gadās aizmirst tās regulāri ieņemt.
Ņemot vērā, ka arī ķermeņa stājai ir būtiska loma pie saspringuma tipa galvassāpēm, tāpat kā muskuļu tonusam, fizikālās medicīnas terapijas speciālists Jums var nozīmēt fizioterapiju un fizikālās procedūras galvas rajonam un kakla daļai. Ir cilvēki, kuriem fizioterapija un fizikālās procedūras lieliski palīdz.
Citas metodes, kas nav saistītas ar medikamentu lietošanu, ir relaksācijas terapijas, tajā skaitā bioloģiskās atgriezeniskās saites metode (biofeedback), kā arī akupunktūra. Tās nav piemērotas visiem, arī iedarbojas ne visiem vienādi, turklāt ne visur šīs metodes ir pieejamas. Intereses gadījumā jautājiet pēc padoma savam ārstam vai medmāsai.
Vai šie ārstēšanas veidi man palīdzēs?
Ja galvassāpju cēlonis ir identificēts un tiek ārstēts, epizodiskas saspringuma tipa galvassāpes salīdzinošireti rada tālejošas sekas. Ļoti bieži situācija uzlabojas pati no sevis, cēlonis izzūd, un turpmāka ārstēšana nav nepieciešama.
Tomēr dažiem cilvēkiem, īpaši ar hroniskām saspringuma tipa galvassāpēm, šie ārstēšanas veidi palīdz tikai daļēji vai nepalīdz nemaz. Ja sāpes neizdodas mazināt, Jūs var nosūtīt uz specializētu sāpju klīniku, kur pieejams plašāks ārstēšanas līdzekļu klāsts.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļautu apstiprināt saspringuma tipa galvassāpju diagnozi, tāpēc tā tiek noteikta, balstoties uz Jūsu galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati, izslēdzot cita veida cēloņus. Uzmanīgi aprakstiet savus simptomus, tāpat sniedziet ārstam precīzu informāciju, cik daudz un kādus medikamentus lietojat galvassāpju ārstēšanai.
Smadzeņu skenēšana saspringuma tipa galvassāpju gadījumā parasti nesniedz noderīgu informāciju. Tomēr, ja ārsts šaubās par diagnozi, viņš var nozīmēt veikt pārbaudes, lai izslēgtu citus galvassāpju cēloņus. Visbiežāk gan papildu izmeklējumi nav nepieciešami. Ja ārsts Jums to nelūdz darīt, tas nozīmē, ka šo izmeklējumu veikšana nepalīdzēs nodrošināt Jums atbilstošāko ārstēšanu.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org
Trijzaru nerva neiralģija ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja sāpes sejā kļūst par apgrūtināju mu, tās ir jāārstē.
Šī informatīvā materiāla mērķis ir palīdzēt Jums izprast savas sāpes, diagnozi un ārstēšanu, kā arī palīdzēt Jums sadarboties ar ārstu vai medmāsu tā, lai tiktu sasniegti vislabākie Jūsu ārstēšanas rezultāti.
Kas ir trijzaru nerva neiralģija?
Trijzaru nerva neiralģija (TNN) ir trijzaru nerva sāpes sejā, kas rada ļoti lielu diskomfortu. TNN raksturo stipras, elektriskās strāvas triecienam līdzīgas sāpes, kas pārvietojas pa trijzaru nervu.
Kas izraisa TNN?
Neskatoties uz daudziem medicīniskajiem pētījumiem, precīzs sāpju iemesls joprojām nav atklāts. Ir cilvēki, kuriem pie skartā nerva ļoti cieši pieguļ asinsvads, tādējādi to kairinot. Tomēr pastāv arī citi TNN iemesli. Lielākajai daļai pacientu sāpju iemesls diemžēl paliek nezināms.
Kādi ir TNN simptomi?
Cilvēki, kuriem ir TNN, parasti norāda, ka sāpes jūt vaigā vai žoklī, turklāt tikai vienā sejas pusē. Sāpes ir īslaicīgas, bet sāpju lēkmes var atkārtoties viena pēc otras līdz divām minūtēm, pat vairākas reizes dienā, katru dienu, nedēļām vai mēnešiem ilgi. Naktī lēkmes sastopamas reti. Sāpes parasti sākas bez brīdināju ma, bet sāpju lēkmi var izprovocēt viegls pieskāriens sejai, vējš vai auksts gaiss, ēšana, dzeršana, zobu tīrīšana, runāšana.
Starp lēkmēm sāpju nav, taču cilvēki reizēm tik ļoti baidās no sāpju izprovocēšanas, ka vairās pat no ēšanas, dzeršanas. Tādēļ TNN ir ļoti nomācošs stāvoklis.
Kam attīstās TNN?
TNN nav bieži sastopama. Tā skar vienu līdz divus cilvēkus no tūkstots. Sievietēm šāda veida sāpes ir sastopamas divreiz biežāk nekā vīriešiem. Pirmā lēkme lielākoties tiek pieredzēta pēc piecdesmit gadu vecuma, taču TNN var sākties jebkurā dzīves posmā.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Jā, ir nepieciešams veikt galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumu. TNN pēc saviem raksturīgajiem simptomiem ir labi atpazīstama, tomēr dažreiz līdzīgus simptomus var izraisīt arī kāda cita pamatslimība.
Kāda ir pieejamā ārstēšana?
Parastie pretsāpju līdzekļi nepalīdz atvieglot TNN sāpes. TNN ārstēšanai izmanto profilaktiskos medikamentus. Ņemot vērā, ka TNN ir saistīta ar ļoti lielām sāpēm un ciešanām, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nokļūt pie speciālista, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.
Profilaktiskie medikamenti novērš sāpju lēkmi, pirms vēl tā sākusies. Profilaktiskās terapijas medika mentus nepieciešams lietot katru dienu, iespējams, diezgan ilgu laika periodu. Var būt nepieciešamas lielas zāļu devas. Lietojot profilaktiskos medikamentus, iespējamo blakusparādību dēļ Jums būs jāatrodas rūpīgā ārstu uzraudzībā, kas sevī ietver gan regulāru asins analīžu veikšanu, gan sirds veselības uzraudzīšanu. Kad lēkmes sāk mazināties un tiek pilnībā kontrolētas, var tikt apspriests jautājums par profilaktisko medikamentu devas samazināšanu.
Ko darīt, ja nozīmētā ārstēšana nav efektīva?
Profilaktiskās terapijas veidi ir daudzi un dažādi. Ja neiedarbojas viens medikaments, ir iespēja lietot citu, kas var būt iedarbīgāks. Dažkārt vienlaicīgi tiek lietoti divi vai vairāki medikamenti.
Reizēm nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, taču to vajadzētu apsvērt kā pēdējo iespēju, jo šāda veida ārstēšana var radīt paliekošas sekas. Tas noteikti jāizrunā ar atbilstošās jomas speciālistiem.
Vai man kļūs labāk?
TNN parasti ir iespējams kontrolēt. Mēdz būt gadījumi, kad tā pāriet pati no sevis, taču tas nav prognozējams.
Ko es varu darīt, lai sev palīdzētu?
Lai ārstēšana būtu efektīva, ir jālūdz medicīniskā palīdzība. Cilvēki, kuri cieš no TNN, dažkārt vēršas pēc palīdzības pie zobārsta, taču nepamatota zobu labošana neatvieglo šāda veida sāpes. Ir svarīgi izvairīties no veselu zobu nevajadzīgas labošanas.
Profilaktiskie medikamenti jālieto tieši tā, kā nozīmējis ārsts. Parastie pretsāpju līdzekļi pie TNN nav efektīvi, jo to iedarbība prasa pārāk ilgu laiku, turklāt, lietojot tos pārāk bieži, veselībai var tikt nodarīts kaitējums.
Ir svarīgi atpazīt un izvairīties no faktoriem, kas var provocēt TNN. Ja sāpes provocējas ēdot vai dzerot, jāpatur prātā, ka šādus izraisītājfaktorus jeb trigerus nevar pilnībā izslēgt no ikdienas. Lai Jūs būtu vesels un nerastos papildu problēmas, katru dienu jāuzņem pilnvērtīgs uzturs un pietiekams daudzums šķidruma.
Rakstiet sāpju dienasgrāmatu
Dienasgrāmatā varat piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām sāpju lēkmēm: cik bieži Jums tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kas tās izsauc. Šie pieraksti var palīdzēt novērtēt, cik labi darbojas ārstēšana.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org
Pastāvīgas idiopātiskas sejas sāpes ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja sāpes sejā kļūst par ap grūtinājumu, tās ir jāārstē.
Šī informatīvā materiāla mērķis ir palīdzēt Jums izprast savas sāpes, diagnozi un ārstēšanu, kā arī palīdzēt Jums sadarboties ar ārstu vai medmāsu tā, lai tiktu sasniegti vislabākie Jūsu ārstēšanas rezultāti.
Kas ir pastāvīgas idiopātiskas sejas sāpes?
Pastāvīgas idiopātiskas sejas sāpes (ISS) ir pastāvīgas, trulas, smeldzīgas, stipras sāpes vienā sejas pusē bez zināma iemesla.
Kas izraisa pastāvīgas ISS?
Pastāvīgu ISS cēlonis nav zināms.
Kādi ir pastāvīgu ISS simptomi?
Cilvēki, kuriem ir pastāvīgas ISS, tās apraksta kā sāpes vaigā un apakšžoklī, dažkārt arī pieauss rajonā un deniņos. Retāk tās tiek raksturotas kā sāpes, kas līdzīgas elektriskās strāvas triecienam, kas var kļūdaini atgādināt trijzaru nerva neiralģiju. Jāņem vērā, ka cilvēkam vienlaicīgi var būt abas šīs saslimšanas.
Atšķirībā no trijzaru nerva neiralģijas, pastāvīgām ISS nav specifisku izraisītājfaktoru. Kurus cilvēkus skar pastāvīgas ISS?
Pastāvīgas ISS ir ļoti reti sastopamas. Visbiežāk pastāvīgas ISS skar jaunas sievietes, bet tās var sākties jebkurā vecumā.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļautu apstiprināt pastāvīgu ISS diagnozi.
Kāda ir pieejamā ārstēšana?
Pretsāpju medikamenti nav efektīvi pastāvīgu ISS ārstēšanā. Lielākajai daļai pacientu vispiemērotākā ir ārstēšana ar profilaktiskajiem medikamentiem, taču tos var nozīmēt tikai ārsts-speciālists vizītes laikā.
Šie medikamenti novērš sāpju lēkmi, pirms vēl tā sākusies. Profilaktiskās terapijas medikamentus ne pieciešams lietot katru dienu, iespējams, diezgan ilgu laika periodu. Var būt nepieciešamas lielas zāļu devas. Lietojot profilaktiskos medikamentus, iespējamo blakusparādību dēļ Jums būs jāatrodas rūpīgā ārstu uzraudzībā, kas sevī ietver gan regulāru asins analīžu veikšanu, gan sirds veselības uzraudzīšanu. Kad ISS lēkmju biežums mazinājies, var tikt apspriests jautājums par profilaktisko medikamentu devas samazināšanu.
Ko darīt, ja nozīmētā ārstēšana nav efektīva?
Profilaktiskās terapijas veidi ir daudzi un dažādi. Ja neiedarbojas viens medikaments, ir iespēja lietot citu, kas var būt iedarbīgāks. Dažkārt vienlaicīgi tiek lietoti divi vai vairāki medikamenti.
Ko es varu darīt, lai sev palīdzētu?
Lai ārstēšana būtu efektīva, ir jālūdz medicīniskā palīdzība. Cilvēki, kuri cieš no pastāvīgām ISS, dažkārt vēršas pēc palīdzības pie zobārsta, taču nepamatota zobu labošana neatvieglo šāda veida sāpes. Ir svarīgi izvairīties no veselu zobu nevajadzīgas labošanas.
Profilaktiskie medikamenti jālieto tieši tā, kā nozīmējis ārsts. Parastie pretsāpju līdzekļi pastāvīgu ISS ārstēšanā nav efektīvi, un, lietojot tos pārāk bieži, veselībai var tikt nodarīts kaitējums.
Rakstiet sāpju dienasgrāmatu
Dienasgrāmatā varat piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām sāpēm: cik bieži Jums tās rodas, kad sākas un cik ilgi turpinās. Šie pieraksti var palīdzēt novērtēt, cik labi darbojas ārstēšana.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org
Galvassāpes ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja galvassāpes kļūst par apgrūtinājumu, tās ir jāārstē.
Šī informatīvā materiāla mērķis ir palīdzēt Jums izprast savas galvassāpes, diagnozi un ārstēšanu, kā arī palīdzēt Jums sadarboties ar ārstu vai medmāsu tā, lai tiktu sasniegti vislabākie Jūsu ārstēšanas rezultāti.
“Man sāka parādīties galvassāpes, kas atkārtojās katru rītu – neilgi pēc pamošanās. Sāpju laikā varēju turpināt strādāt, bet bija grūtības koncentrēties. Atklāju, ka pāris pretsāpju tabletes šīs galvassāpes atvieglo. Ar laiku galvassāpes kļuva arvien biežākas, un tagad lietoju pretsāpju līdzekļus gandrīz katru dienu. Šķiet, ka mana galva nekad nav pilnībā skaidra.”
Kas ir medikamentu atkarīgas galvassāpes?
Medikamentu atkarīgas galvassāpes (MAG) ir pastāvīgas un regulāras galvassāpes, kuru cēlonis ir pārāk bieža un ilgstoša medikamentu (kas domāti migrēnas vai saspringuma tipa galvassāpju simptomu ārstēšanai) lietošana. MAG var izraisīt arī citu pretsāpju līdzekļu, kas paredzēti cita veida galvassāpēm vai cita veida sāpēm, pārāk bieža lietošana.
Jebkuras zāles, kuras lietojat galvassāpju simptomu ārstēšanai, var izraisīt MAG. Šo problēmu var aktualizēt aspirīns, paracetamols, ibuprofēns, kodeīns un opioīdi, – faktiski visi pretsāpju līdzekļi, pat tie, kas nopērkami aptiekā bez receptes. Arī medikamenti, kas radīti tieši migrēnas lēkmju ārstēšanai (triptāni un ergotamīns), var izraisīt MAG, ja tiek lietoti pārāk bieži.
Līdzīgas galvassāpes (lai arī tās nav īsti MAG) var attīstīties, lietojot pārāk daudz kofeīna. Ierastākie kofeīna avoti ir kafija, tēja, kolas dzērieni, taču arī kofeīna tabletes un vairāki kofeīnu saturoši pretsāpju līdzekļi var būt tā avots.
Precīzs MAG veidošanās mehānisms nav zināms, un tas var atšķirties atkarībā no zāļu veida. Triptāni un ergotamīns var izraisīt atsitiena efektu: kad galvassāpes atgriežas pēc zāļu iedarbības mazināšanās. Tiek uzskatīts, ka pretsāpju līdzekļi laika gaitā izraisa izmaiņas galvas smadzeņu sāpju vadīšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka cilvēki pierod pie zāļu iedarbības, tāpēc viņiem rodas vajadzība tās lietot biežāk un lielākās devās.
Lielākajai daļai cilvēku ar neregulārām galvassāpēm pretsāpju līdzekļi skaitās droša un efektīva ārstēšana. Tomēr MAG var attīstīties ikvienam, kurš vienkāršos pretsāpju līdzekļus regulāri lieto trīs vai vairāk dienas nedēļā; vai arī tad, ja jebkuri citi galvassāpju ārstēšanai paredzētie medikamenti regulāri tiek lietoti divas vai vairāk dienas nedēļā. Visbiežāk cilvēkam ar MAG sākumā ir bijušas neregulāras migrēnas vai (retāk) saspringuma tipa galvassāpju lēkmes. Tad dažādu iemeslu dēļ galvassāpes kļuvušas biežākas. Varbūt tas saistīts ar dabisku slimības norisi, varbūt parādījušās papildu galvassāpes, bet varbūt tas noticis stresa vai muskuļu sāpju dēļ. Ņemot vērā, ka no galvassāpēm nākas ciest arvien biežāk, arī
medikamenti, kas palīdz kontrolēt simptomus, tiek ieņemti arvien vairāk, līdz galu galā galvassāpes ir klātesošas jau katru dienu, un arī medikamenti tiek lietoti ik dienas.
Daudzi cilvēki, pieredzot šādu situāciju, apzinās, ka lieto vairāk zāļu, nekā būtu ieteicams, tāpēc cenšas daudzumu samazināt. Taču tas mēdz izraisīt tā saucamos atcelšanas simptomus: vēl stiprākas galvassāpes, kuru dēļ pretsāpju medikamentus sanāk lietot vēl lielākos apjomos. Iestājas tā dēvētais apburtais loks, no kura izkļūt ir visai grūti. Turklāt zāļu devai vai tablešu skaitam dienā nav tik izšķiroša loma. Pat ja ir ieņemta pilna pretsāpju līdzekļu deva, bet tas notiek tikai vienu vai divas reizes nedēļā, maz ticams, ka Jums attīstīsies MAG. Savukārt, pat, ja lietojat tikai dažus pretsāpju līdzekļus dienā, bet tas notiek vairumā nedēļas dienu, visticamāk, Jūsu situācija ar galvassāpēm pasliktināsies. Respektīvi, problēmu sagādā tieši pastāvīga un regulāra pretsāpju medikamentu lietošana noteiktā laika periodā.
Kam attīstās medikamentu atkarīgas galvassāpes?
MAG ir plaši izplatītas. Pārsteidzoši, bet šī problēma var būt vienam cilvēkam no piecdesmit vai pat vairāk. MAG ir daudz biežāk sastopamas sievietēm nekā vīriešiem, un tās var būt arī bērniem.
Kādi ir medikamentu atkarīgu galvassāpju simptomi?
Galvenā iezīme ir pastāvīgas un regulāras galvassāpes. Tās var izpausties dažādi, bet visbiežāk vērojamas trulas sāpes, kas pārklājas ar migrēnveida galvassāpju lēkmēm. Citi bieži sastopami simptomi (līdzās galvassāpēm) ir nogurums, slikta dūša, ātra aizkaitināmība un miega traucējumi. Dažreiz galvassāpes šķiet nerimstošas, lai gan dienas laikā sāpju intensitāte var mainīties. Visintensīvākās MAG parasti ir agri no rīta.
Vai mana situācija ar medikamentu atkarīgām galvassāpēm uzlabosies?
Ja galvassāpes Jums izraisa medikamentu pārmērīga lietošana, visticamāk, situācija uzlabosies tikai tad, kad pārtrauksiet šos medikamentus lietot.
Tas, kā ārstē MAG, ir atkarīgs no tā, kādas bijušas sākotnējās galvassāpes un kādas zāles tiek pārmērīgi lietotas. Ir ļoti svarīgi saņemt pareizu sākotnējo galvassāpju ārstēšanu, tāpēc nepieciešams doties uz vizīti pie speciālista. Lai arī šķiet, ka bezrecepšu pretsāpju līdzekļi vai speciālie pretmigrēnas līdzekļi palīdz mazināt medikamentu atkarīgas galvassāpes, šis atvieglojums ir tikai daļējs, un laika gaitā lietoto medikamentu efekts mazinās. Faktiski šāda veida ārstēšana stāvokli tikai pasliktina.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļautu apstiprināt MAG diagnozi. Tā tiek noteikta, balstoties uz Jūsu galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpīgi aprakstīt savus simptomus un to, kā tie attīstījušies. Tikpat būtiski ir informēt ārstu, cik daudz un kādus medikamentus lietojat.
Ārstam būtu jāspēj pateikt, vai Jums ir kāda nopietnāka slimība par MAG. Ja viņš nav pārliecināts par diagnozi, vai arī Jums novērojamas pēkšņas galvassāpju izmaiņas, ārsts var palūgt veikt papildu izmeklējumus, tajā skaitā galvas smadzeņu skenēšanu, lai izslēgtu citus galvassāpju cēloņus. Tomēr šāda vajadzība rodas salīdzinoši reti. Ja ārsts Jums to nelūdz darīt, tas nozīmē, ka šo izmeklējumu veikšana nepalīdzēs nodrošināt Jums atbilstošāko ārstēšanu.
Ko es varu darīt, lai sev palīdzētu?
Vienīgais veids, kā ārstēt šo stāvokli, ir pārtraukt lietot konkrētos medikamentus (atcelšana). Klīniskie pētījumi rāda, ka vismaz diviem no katriem trim cilvēkiem, kuri piekrituši uzsākt medikamentu atcelšanu, stāvoklis ievērojami uzlabojas. Tomēr, lai uzlabojumi būtu acīmredzami, reizēm var paiet pat divi mēneši.
Pat ja galvassāpes pēc šī perioda un zāļu lietošanas pārtraukšanas vienalga turpinās, to cēlonis parasti ir kļuvis daudz skaidrāks, un esošo situāciju var risināt ar pareizi nozīmētu specifisku ārstēšanu.
Medikamentu atcelšanu var veikt vai nu pavisam strauji, vienā piegājienā, pilnībā tos pārstājot lietot, vai arī pakāpeniski – mazinot to daudzumu divu līdz trīs nedēļu laikā. Abos gadījumos gandrīz vienmēr sagaidāmi atcelšanas simptomi, kas parādās 48 stundu laikā – galvassāpju pastiprināšanās, slikta dūša, iespējams, vemšana, nemiers un miega traucējumi. Atceļot medikamentus lēnām un pakāpeniski, simptomi var būt mazāk apgrūtinoši, taču tie būs klātesoši ilgāku laika posmu.
Laiku, kad uzsākt medikamentu atcelšanu, būtu ieteicams ieplānot. Īsi pirms kāda gaidāma svarīga notikuma to nebūtu vēlams darīt. Tāpat vajadzētu brīdināt darba kolēģus, ka dažas dienas varbūt nebūsiet spējīgs ierasties darbā.
Vai ir pieejami vēl kādi citi ārstēšanas veidi?
Ārsts Jums var piedāvāt pārejas jeb tilta terapiju: medikamentus, ko īslaicīgi (bet katru dienu) ieņemt atcelšanas periodā. Taču tie var iedarboties tikai tad, ja tiek pārtraukta visu citu galvassāpju zāļu lietošana, un pat tad efekts nav līdz galam paredzams. Turklāt pēc kāda laika būs jāatsakās arī no šiem medikamentiem, tāpēc lielākajai daļai cilvēku labāk iztikt bez tiem.
Kas notiks, ja es turpināšu lietot medikamentus pārmērīgi daudz?
Ja pārmērīga medikamentu lietošana Jums izraisa ļoti biežas galvassāpes, tad nevēlēšanās neko darīt lietas labā nebūs laba opcija. Rezultātā Jūs arvien biežāk jutīsiet galvassāpes, un arī pretsāpju vai profilaktiskie medikamenti nespēs vairs iedarboties pietiekami efektīvi. Galu galā pārmērīga medikamentu lietošana var kaitēt arī Jūsu veselībai, piemēram, radīt aknu, nieru un kunģa darbības traucējumus.
Kā varu zināt, ka problēma neatkārtosies?
Attīstoties medikamentu atkarīgām galvassāpēm, tās lielā mērā aizstāj Jūsu sākotnējās galvassāpes (migrēnu un/vai saspringuma tipa galvassāpes). Tādējādi, kad tiek ārstētas MAG un tiek atcelti pārmērīgi daudz lietotie medikamenti, var sagaidīt, ka atgriezīsies Jūsu sākotnējās galvassāpes.
Gan migrēnai, gan saspringuma tipa galvassāpēm ir izstrādāti atsevišķi informatīvie bukleti. Iespējams, kāds no tiem Jums varētu būt noderīgs.
Tiklīdz galvassāpju biežums ir normalizējies (parasti tas notiek pēc vairākām nedēļām, reizēm vēlāk), ja nepieciešams, varat uzmanīgi atsākt lietot zāles pret iepriekš esošajām galvassāpēm.
Ievērojiet piesardzību, jo pastāv risks atkārtoti iegūt medikamentu atkarīgas galvassāpes. Lai to novērstu, izvairieties no pretsāpju medikamentu lietošanas vairāk kā trīs dienas pēc kārtas, kā arī regulāri biežāk par divām dienām nedēļā.
Ja galvassāpes nemazinās un/vai turpina atkārtoties, paralēli zāļu lietošanai konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.
Sazinieties ar ārstu vai medmāsu, ja biežas galvassāpes nepāriet,
vai arī, ja tās pēc kāda laika atgriežas.
Rakstiet galvassāpju dienasgrāmatu
Dienasgrāmatā varat piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām galvassāpēm: cik bieži Jums tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kādi ir pavadošie simptomi. Veiktie pieraksti (par to, cik bieži tiek lietoti medikamenti) ārstam būs noderīgi, lai noteiktu pēc iespējas precīzāku diagnozi. Cilvēkiem, kuriem ir MAG risks, tas ir jo īpaši svarīgi. Dienasgrāmatā atrodamā informācija palīdzēs arī izvērtēt, cik labi darbojas ārstēšana.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org
Galvassāpes ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja galvassāpes kļūst par apgrūtinājumu, tās ir jāārstē.
Sievietes hormonālās pārmaiņas dzīves laikā, sākot no pubertātes līdz pat menopauzei, atstāj būtisku ietekmi uz migrēnu un cita veida galvassāpēm.
Zināšanas par to, kas var būt gaidāms, sievietēm palīdzēs izprast, kādēļ galvassāpes rodas un kādos gadījumos jāvēršas pēc palīdzības.
Saprotot, cik lielu iespaidu uz galvassāpēm atstāj sieviešu hormoni, iespējams, arī Jūs izbrīna – kādēļ gan pacientēm netiek lūgts veikt hormonu analīzes? Taču izrādās, ka neviens no hormonu analīžu rezultātiem nespēj ārstam sniegt precīzu informāciju par īsto problēmas cēloni.
Galvassāpes un sievietes hormoni
Saikne starp sieviešu hormoniem un procesiem, kas izraisa galvassāpes, kā arī procesiem, kas situāciju ar galvassāpēm uzlabo vai pasliktina, ir visai sarežģīta. Pat gadījumos, kad hormonu svārstības pie galvassāpēm nepārprotami ir visai izšķirošs faktors, standarta hormonu analīzes parasti uzrāda normālus rezultātus. Tāpat pētījumi rāda, ka hormonu analīžu rezultāti sievietēm, kurām hormonālās svārstības ir galvassāpju izraisītājfaktors, un sievietēm, kurām tās nav galvassāpju izraisītājfaktors, īpaši neatšķiras.
Galvassāpes, migrēna un pubertāte
Pubertāte ir laiks, kad meitenes ķermenis cikliski sāk izdalīt hormonus, iezīmējot menstruāciju sākšanos. Tas ir arī laiks, kad pirmo reizi hormonu darbība var atstāt ietekmi uz galvassāpēm. Lai gan migrēna var sākties jebkurā dzīves vecumposmā, bieži tā parādās tieši pubertātes gados.
Galvassāpes un menstruālais cikls
Daudzas sievietes pamana saikni starp galvassāpēm un menstruālo ciklu. Dienās īsi pirms mēnešreizēm un mēnešreižu laikā galvassāpes parasti ir biežākas un daudz spēcīgākas. Vienlaikus var novērot garastāvokļa maiņas, šķidruma aizturi organismā jeb tūsku, kā arī citus premenstruālos simptomus, kas, sākoties menstruācijām, mazinās.
Migrēnu ietekmē arī pats menstruālais cikls. Dažām sievietēm par migrēnas palaidējmehānismu var kalpot dabiski zemais estrogēnu hormonu līmenis mēnešreižu sākumā. Arī citi ar menstruālo ciklu saistītie hormoni, kuri cikla laikā mainās, kā, piemēram, prostaglandīni, kas izdalās tieši pirms menstruācijām un to laikā, var būt kā spēcīgi migrēnas lēkmes izraisītāji. Tas īpaši attiecas uz sievietēm, kurām migrēna sākas tikai pirmajā vai otrajā menstruālās asiņošanas dienā.
Tā dēvētā “menstruālā migrēna” var būt smagāka, salīdzinot ar migrēnu citās mēneša dienās, tāpēc ar lēkmes ārstēšanu noteikti nevajadzētu kavēties. Ja bezrecepšu zāles nav efektīvas, ārsts var izrakstīt recepšu medikamentus, kas, iespējams, būs efektīvāki. Ar ārstu varat izrunāt arī citas ārstēšanas iespējas. Vēl nav radītas tieši menstruālajai migrēnai paredzētas zāles, taču ir medikamenti, kuru iedarbība vērtējama kā salīdzinoši laba. Medikamentu izvēli nosaka arī citas ar menstruālo ciklu saistītas problēmas, pie kurām arī var būt noderīga esošā ārstēšana. Šos aspektus būtu nepieciešams apspriest ar ārstu vai medmāsu.
Galvassāpes un kontracepcija
Lielākajai daļai sieviešu hormonālā kontracepcija, kā, piemēram, kombinētie pretapaugļošanās līdzekļi (tabletes, plāksteri, riņķi un injekcijas), ir droši. To pašu var attiecināt uz sievietēm ar migrēnu. Daudzas sievietes atzīst, ka kombinētie hormonālie kontracepcijas līdzekļi neietekmē viņu galvassāpes; reizēm, tieši otrādi, palīdz tās mazināt. Pat ja tā, galvassāpes vienalga ir visai bieža šo zāļu blakusparādība; vairumā gadījumu tās mazinās, kad hormonālie kontracepcijas līdzekļi ir lietoti dažus mēnešus, tādējādi tikai retu reizi tas ir iemesls, lai pilnībā pārtrauktu kontraceptīvu lietošanu.
Ja pirms kombinēto hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas Jums ir bijusi migrēna bez auras, iespē jams, pamanīsiet, ka migrēnas lēkmes Jūs tagad piemeklē no zālēm brīvajos periodos, kad hormonu līmeņa pazemināšanās izraisa “zāļu atcelšanas” asiņošanu, līdzīgu kā menstruālā asiņošana. Arī estrogēnu līmeņa krišanās var izraisīt migrēnas lēkmi, tāpat kā tas notiek normāla menstruālā cikla laikā.
Taču, ja Jums ir migrēna ar auru, kombinētos hormonālos kontracepcijas līdzekļus Jums nevajadzētu lietot. Kāpēc? Jo šajos kontracepcijas līdzekļos atrodamie estrogēni var palielināt insulta risku. Lai gan insulta risks sievietēm jaunākām par 50 gadiem ir ļoti zems, nebūtu prātīgi šo risku palielināt, sevišķi tāpēc, ka pieejamas vēl daudzas citas kontracepcijas metodes. Vairākas no tām ir pat efektīvākas par kombinēto hormonālo kontracepciju.
Savukārt, ja Jums ir migrēna bez auras, bet, sākot lietot kombinētos hormonālos kontracepcijas līdzekļus, tā mainās uz migrēnu ar auru, Jums nekavējoties jāpārtrauc tos lietot un jāmeklē medicīniskā palīdzība. Pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ārsts vai medmāsa, jo var būt radusies nepieciešamība arī pēc ārkārtas jeb avārijas kontracepcijas.
Ir izstrādāts atsevišķs buklets par migrēnu, kur paskaidrots, kas ir migrēna bez auras, un kas – migrēna ar auru. Jautājiet savam ārstam vai medmāsai, ja vēlaties ar šo bukletu iepazīties.
Kontracepcijas metodes, kas satur tikai progestogēnu (tabletes, implanti, injekcijas un intrauterīnās metodes), nepalielina insulta risku, bet tām ir atšķirīga ietekme uz galvassāpēm. Lielākā daļa pētījumu norāda uz to, ka, ja konkrētā kontracepcijas metode “izslēdz” dabiskās menstruācijas, galvassāpes parasti mazinās.
Galvassāpes, grūtniecība un barošana ar krūti
Par laimi, vairums sieviešu atzīst, ka galvassāpes grūtniecības vēlākajos mēnešos mazinās. Biežāk to novēro sievietēm, kurām ir migrēna bez auras, un šis ieguvums var turpināties arī laikā, kamēr mazulis tiek barots ar krūti.
Tomēr grūtniecības pirmajos mēnešos galvassāpes mēdz pastiprināties. Viens no galvassāpes pastiprinošiem iemesliem ir tas, ka nelaba dūša (grūtniecības toksikozes dēļ), īpaši, ja tā ir stipri izteikta, var būt kā traucēklis pilnvērtīgai ēdiena un šķidruma uzņemšanai, tādējādi samazinot cukura līmeni asinīs un izraisot dehidratāciju. Ja arī Jums jācīnās ar sliktu dūšu, centieties ēst mazas, bet regulāras un ogļhidrātiem bagātas maltīšu porcijas, kā arī dzert daudz šķidruma. Lai izvairītos no pārmērīga noguruma, ļoti svarīga ir pietiekama un pilnvērtīga atpūta. Galvassāpju atvieglošanai ārsta uzraudzībā var izmēģināt arī akupunktūru, bioloģiskās atgriezeniskās saites metodi (biofeedback) un citas relaksācijas tehnikas.
Sievietēm, kurām pirms grūtniecības iestāšanās ir bijusi migrēna ar auru, visdrīzāk, lēkmes turpināsies arī grūtniecības laikā. Savukārt, ja sieviete ar migrēnu pirmo reizi saskaras tieši grūtniecības laikā, liela iespējamība, ka tā būs migrēna ar auru.
Nav pierādījumu, ka galvassāpēm, arī migrēnai (ar vai bez auras) ir kāda tieša ietekme uz grūtniecības procesu un bērniņa attīstību. Taču noteikti jāpārliecinās, ka izvēlētā galvassāpju ārstēšana un lietotie medikamenti ir gaidāmajam bērnam droši. Līdz šim (ja runā par drošību grūtniecības un krūts barošanas laikā) pārbaudītas ir tikai dažas zāles. Paracetamols, ja lietots pareizi, ir atzīts par drošāko medikamentu kā grūtniecības, tā krūts barošanas laikā. Diemžēl tā nav pati efektīvākā ārstēšana, sevišķi migrēnas gadījumā, un pat paracetamolu nebūtu ieteicams lietot pārāk bieži. Tomēr ir arī citas zāles, ko drīkst lietot ārsta uzraudzībā. Ja jūtat, ka grūtniecības laikā galvassāpju dēļ rodas vajadzība lietot jebkādas citas zāles, vispirms konsultējieties ar savu ārstu.
Galvassāpes, menopauze un hormonu aizstājterapija (HAT)
Tuvojoties menopauzei, olnīcas sāk izstrādāt arvien mazāk un mazāk estrogēna. Šajā hormonālo svārstību laikā migrēna un citas galvassāpes nereti kļūst spēcīgākas un biežākas. Lielākajai daļai sieviešu situācija nomierinās pēc menopauzes iestāšanās, visticamāk, tāpēc, ka hormonālās svārstības beidzas un estrogēni nostabilizējas zemākā līmenī.
Jūs varat izlemt – lietot HAT vai nē – neatkarīgi no galvassāpēm. Atšķirībā no mākslīgajiem estrogēniem, kas atrodami kontracepcijas līdzekļos, šķiet, ka dabiskie estrogēni iekš HAT nepalielina insulta risku sievietēm, kurām ir migrēna ar auru. Migrēna var pastiprināties, HAT lietojot orāli, bet mazināties – HAT lietojot ārīgi, piemēram, plākstera vai gela veidā. Pārāk liela estrogēnu deva var izraisīt migrēnas auru; tādā gadījumā vajadzētu lietot mazāku devu. Neatkarīgi no tā, kāda veida HAT lietošanu Jūs uzsākat, neizdariet pārsteidzīgus secinājumus: pirmo trīs mēnešu laikā organismam jāpierod pie hormonu izmaiņām.
Galvassāpes un histerektomija
Histerektomija (dzemdes izņemšana) nepalīdz atvieglot hormonālās galvassāpes. Normāls menstruālais cikls notiek, pateicoties procesiem vairākos atšķirīgos ķermeņa orgānos – smadzenēs, olnīcās, dzemdē. Neskatoties uz menstruālā cikla izzušanu, dzemdes izņemšanai ir salīdzinoši maza ietekme uz hormonālajām pārmaiņām.
Ko es varu darīt, lai sev palīdzētu?
Ja domājat, ka galvassāpes Jums pastiprinās tieši hormonālo pārmaiņu periodos, pirmais, ko vajadzētu darīt – sākt pildīt galvassāpju dienasgrāmatu, kur Jūs atzīmētu katru menstruāciju pirmās dienas datumu, kā arī katru datumu, kad bijušas galvassāpes. Pēc dažiem mēnešiem varēsiet ieskatīties pierakstos un, iespējams, ieraudzīt kādas sakarības. Tas Jums ļaus noprast: ir vai nav hormoniem svarīga ietekme uz Jūsu galvassāpēm.
Neaizmirstiet turpināt meklēt arī citus galvassāpju cēloņus. Padomājiet, kādi vēl varētu būt iespējamie galvassāpju izraisītājfaktori. Pat ja migrēnas lēkmes ir saistītas ar hormonālajām pārmaiņām, nevar līdz galam izslēgt, ka galvassāpes ietekmē vēl arī citi apstākļi. Apzinoties potenciālos trigerus, Jums būs lielāka iespēja no tiem izvairīties.
Kad sākas galvassāpes, sevišķi migrēna, nekavējieties ar medikamentu ieņemšanu: jo vēlāk tie tiek ieņemti, jo mazāk iedarbīgi un palīdzoši tie var būt. Ja lietotie medikamenti nav pietiekami efektīvi un galvassāpju dēļ nespējat turpināt savas ierastās dienas gaitas, dodieties pie ārsta un apspriediet citas gal vassāpju ārstēšanas iespējas. Paņemiet līdzi arī aizpildītu galvassāpju dienasgrāmatu.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org
Galvassāpes ir realitāte, – tās nav tikai iedomas. Ja galvassāpes kļūst par apgrūtinājumu, tās ir jāārstē.
Šī informatīvā materiāla mērķis ir palīdzēt Jums izprast savas galvassāpes, diagnozi un ārstēšanu, kā arī palīdzēt Jums sadarboties ar ārstu vai medmāsu tā, lai tiktu sasniegti vislabākie Jūsu ārstēšanas rezultāti.
“Šīs galvassāpes mani parasti pamodina naktī, visbiežāk pāris stundas pēc tam, kad esmu devies gulēt. Sāpes rodas dažu sekunžu laikā un ir ļoti mokošas. Tās ir tikai manā labajā acī. Es nezinu, kur no sāpēm likties, tāpēc cenšos kaut ko darīt, lai novērstu no tām uzmanību. Ir reizes, kad trauksmaini soļoju pa istabu – uz priekšu un atpakaļ, pieturēdams galvu, vai arī vienkārši sēžu krēslā un šūpojos.”
Kas ir grupālās galvassāpes?
Grupālās galvassāpes (angliski – cluster headache) tiek raksturotas kā īslaicīgas, ļoti stipras, vienpusējas galvassāpju lēkmes, kas visbiežāk novērojamas vienā acī vai ap to. Parasti sākas bez brīdinājuma, vienu vai vairākas reizes dienā, arī naktī, lielākoties – katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Diezgan bieži sākuma lēkme pamodina cilvēku stundu vai divas pēc aizmigšanas.
Grupālās galvassāpes reizēm tiek uzskatītas par migrēnas paveidu, taču tas tā nav. Grupālās galvassāpes ir salīdzinoši atšķirīgas galvassāpes, un tām nepieciešama cita veida ārstēšana.
Kam rodas grupālās galvassāpes?
Grupālās galvassāpes nav ļoti izplatītas. Tās skar ne vairāk kā 3 no katriem 1000 cilvēkiem. Vīriešiem sastopamas trīs reizes biežāk nekā sievietēm, kas padara grupālās galvassāpes par visai neierastu traucējumu galvassāpju vidū. Pirmā lēkme parasti tiek piedzīvota vecumā no 20 līdz 40 gadiem, bet grupālās galvassāpes var sākties jebkurā dzīves periodā, arī bērnībā.
Kādi ir grupālo galvassāpju veidi?
Biežāk ir sastopamas epizodiskas grupālās galvassāpes. Noteiktos periodos (epizodēs) tās notiek katru dienu un pēc tam izbeidzas. Tā ir pazīme, kas raksturo terminu “cluster” jeb “grupa”. Parasti šie periodi ilgst no sešām līdz divpadsmit nedēļām, bet var beigties arī pēc divām nedēļām vai turpināties līdz pat sešiem mēnešiem. Epizodes mēdz atkārtoties katru gadu aptuveni vienā un tajā pašā laikā, visbiežāk – pavasarī vai rudenī. Dažiem cilvēkiem katru gadu var būt divas vai trīs epizodes, savukārt citiem – divu vai pat vairāku gadu pārtraukums (starp epizodēm).
Cilvēkiem ar epizodiskām grupālajām galvassāpēm starp sāpju periodiem nav manāmi nekādi šīs saslimstības simptomi.
Hroniskas grupālās galvassāpes, kas nepāriet, attiecināmas uz apmēram vienu no pieciem grupālo galvassāpju gadījumiem. Tad lēkmes turpinās gandrīz vai katru dienu (reizēm pat katru dienu), gadu no gada bez pārtraukumiem; vai arī ar īsiem pārtraukumiem, kas mazāki par mēnesi.
Epizodiskas grupālās galvassāpes var kļūt par hroniskām grupālajām galvassāpēm, un otrādi. Kādi ir grupālo galvassāpju simptomi?
Grupālajām galvassāpēm ir labi atpazīstami simptomi. Vissvarīgākais no simptomiem: grupālās galvassāpes ir ārkārtīgi sāpīgas. Sāpes ir izteikti vienpusējas, vienmēr vienā un tajā pašā pusē (lai gan epizodisku grupālo galvassāpju gadījumā, mainoties epizodēm, sāpes var pārslēgties no vienas puses uz otru). Sāpes ir acī, ap to vai aiz tās – un tiek raksturotas kā trulas, durošas (kā ar nazi), apnicīgas. Sāpes pastiprinās ļoti ātri, sasniedzot pilnu apjomu piecu līdz desmit minūšu laikā, un, ja netiek ārstētas, ilgst no piecpadsmit minūtēm līdz trim stundām (visbiežāk no pusstundas līdz stundai). Grupālās galvassāpes izraisa spēcīgu nemieru, kas ir krasā kontrastā ar migrēnu, kuras laikā vairums cilvēku vēlas atgulties un pabūt klusumā. Cilvēki, kuri atrodas šajā stāvoklī, nevar palikt mierīgi, – viņi staigā apkārt vai spēcīgi šūpojas uz priekšu un atpakaļ, varbūt pat dodas ārā.
Sāpīgajā pusē acs var kļūt sarkana un asarot, var noslīdēt plakstiņš. Tāpat var būt sajūta, ka ir aizlikta nāss, vai arī nāss var sākt tecēt. Savukārt galvas otra puse paliek pilnībā neskarta.
Kas izraisa grupālās galvassāpes?
Neskatoties uz lielo skaitu medicīnisko pētījumu, precīzs grupālo galvassāpju cēlonis joprojām nav atklāts. Liela interese ir par lēkmju norises laiku, kas, ļoti iespējams, ir saistīts ar diennakts ritmiem (jeb tā saucamo bioloģisko pulksteni). Jaunākie pētījumi ir vērsuši uzmanību uz izmaiņām galvas smadzeņu daļā, ko sauc par hipotalāmu, – rajonu, kas kontrolē organisma pulksteni.
Kādi mēdz būt ierosinātāji jeb trigeri?
Tā saucamie trigeri var veicināt galvassāpju lēkmi. Pat neliels daudzums alkohola grupālo galvassāpju perioda/epizodes laikā var izraisīt galvassāpju lēkmi. Noteikti medikamenti, kas paplašina organisma asinsvadus, tādējādi uzlabo asins plūsmu, arī var izraisīt grupālo galvassāpju lēkmi. Tādas zāles, piemēram, ir Viagra, ko lieto, lai veicinātu dzimumlocekļa erekciju. Citas zāles, kas var izraisīt grupālo galvassāpju lēkmi, ir nitroglicerīns, ko lieto, lai ārstētu sāpes krūtīs cilvēkiem, kuriem ir sašaurināti asinsvadi, kas piegādā asinis sirdij. Šīs iepriekš aprakstītās sakarības un cēloņseku mehānismi vēl nav līdz galam izpētīti un izprasti. Tāpat izskatās, ka nav norāžu uz citiem kopīgiem ierosinātājfaktoriem, kā tas, piemēram, ir migrēnas gadījumā.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Simptomu kopuma dēļ grupālās galvassāpes ir viegli atpazīt. Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļautu apstiprināt šo diagnozi, tāpēc tā tiek noteikta, balstoties uz pacienta galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, ka Jūs ļoti rūpīgi aprakstāt savus simptomus.
Ja ārsts nav pārliecināts par diagnozi, viņš var palūgt Jums veikt galvas smadzeņu izmeklējumu, lai varētu izslēgt citus galvassāpju cēloņus. Tomēr šāda vajadzība rodas salīdzinoši reti. Ja ārsts Jūs nenosūta veikt galvas smadzeņu skenēšanu, tas nozīmē, ka šī izmeklējuma veikšana nepalīdzēs noteikt un nodrošināt Jums atbilstošāko ārstēšanu.
Kāda ir pieejamā ārstēšana?
Pastāv vairākas grupālo galvassāpju ārstēšanas metodes, kas visai bieži sniedz labu rezultātu. Tām nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. Zāles, kas ārstē lēkmes simptomus, sauc par akūtu ārstēšanu. Ja biežas un/vai stipras lēkmes ar akūtas ārstēšanas metodes palīdzību neizdodas pietiekami labi kontrolēt, pastāv iespēja lietot profilaktiskās zāles. Atšķirībā no akūtas ārstēšanas, profilaktiskās terapijas medikamentus nepieciešams lietot katru dienu. Tie novērš sāpju lēkmi, pirms vēl tā sākusies.
Visbiežāk lēkmju ārstēšanai izmanto vai nu 100% skābekli (lai to realizētu, ir nepieciešams skābekļa balons, augstas plūsmas regulators un speciāla maska no piegādātāja), vai arī injicējamas zāles, ko sauc par sumatriptānu, ko Jūs varat ievadīt sev pats, izmantojot īpašu injekcijas ierīci.
Lielākajai daļai cilvēku ar grupālajām galvassāpēm vislabākā ārstēšana ir profilaktiskās zāles. Tās jālieto katru dienu visas epizodes laikā (ņemot vērā epizodes ierasto garumu). Šie medikamenti ir efektīvi, taču iespējamo blakusparādību dēļ Jums būs jāatrodas rūpīgā ārstu uzraudzībā, kas sevī ietver gan regulāru asins analīžu veikšanu, gan sirds veselības uzraudzīšanu. Šī iemesla dēļ Jūs var nosūtīt pie speciālista. Nosūtīšanai vajadzētu būt steidzamai, jo, kā zināms, grupālās galvassāpes izraisa ļoti lielas ciešanas.
Ko darīt, ja zāles nepalīdz?
Profilaktiskās terapijas veidi ir daudzi un dažādi. Ja neiedarbojas viens medikaments, ir iespēja lietot citu, kas var būt iedarbīgāks. Dažkārt vienlaicīgi tiek lietoti divi vai vairāki medikamenti.
Ārstēšanas metodes, kur sāpju atvieglošanai un novēršanai izmanto vieglu elektrostimulāciju, arī ir atklātas.
Ko es varu darīt, lai sev palīdzētu?
Parastie pretsāpju līdzekļi šīm galvassāpēm nebūs piemēroti, – to iedarbība prasa pārāk ilgu laiku, tādējādi galvassāpes jau kādu laiku būs ritējušas savu gaitu, kamēr zāles vēl tikai sāks iedarboties. Lai ārstēšana būtu efektīva, Jums būs jālūdz ārsta palīdzība. Dariet to grupālo galvassāpju epizodes sākumā, jo novērots, ka profilaktiskā ārstēšana ir visefektīvākā tad, ja to uzsāk salīdzinoši agrīni. Hronisku grupālo galvassāpju gadījumā profilaktiskie medikamenti būs jālieto pastāvīgi.
Rakstiet galvassāpju dienasgrāmatu
Dienasgrāmatā varat piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām galvassāpēm: cik bieži Jums tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kādi ir pavadošie simptomi. Veiktās piezīmes ārstam būs noderīgas, nosakot diagnozi, identificējot izraisītājfaktorus, kā arī novērtējot ārstēšanas efektivitāti.
Vai man kļūs labāk?
Grupālās galvassāpes var atkārtoties daudzus gadus pēc kārtas, bet pēc tam pāriet pašas no sevis. Apmēram vienam cilvēkam no desmit epizodiskas grupālās galvassāpes kļūst par hroniskām grupālajām galvassāpēm; savukārt apmēram vienai trešdaļai cilvēku hroniskas grupālās galvassāpes mainās atpakaļ uz epizodiskām grupālajām galvassāpēm. Cilvēkiem kļūstot vecākiem, bezsāpju laika posmi, kas vērojami starp grupālo galvassāpju epizodēm, pagarinās.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par kampaņu, apmeklējiet vietni www.l-t-b.org