Slimības
Muguras sāpes – pašas biežākās pacientu, kas vēršas sāpju klīnikā, sūdzības. Daudzi cilvēki pasaulē cieš no hroniskām sāpēm mugurkaula lejas daļā.
Hroniskas sāpes mugurkaula lejas daļā ir pats biežākais darbaspēju zaudēšanas iemesls. Par laimi, ļoti bieži muguras sāpes pāriet vai samazinās miera stāvoklī. Ja sāpes nemazinās, nepieciešams vērsties pie ārsta, lai tiktu nozīmēta ārstēšana, kā konservatīvā, tā arī invazīvā. Ķirurģiskā ārstēšana tiek pielietota diezgan reti.
Sāpes muguras lejasdaļā nozīmē, ka sāpes lokalizējas starp ribu apakšējo robežu un sēžamvietas apakšējo robežu.
Ļoti bieži sāpes, kuru iemesls atrodas muguras lejasdaļā, atstarojas kājā, dažreiz pat sasniedzot kājas pēdu. Sāpes var palielināties, noliecoties uz priekšu vai, tieši otrādi, atliecoties, sēžot vai ejot, grozoties gultā. Bieži sāpes pastiprinās šķaudīšanas vai klepošanas laikā. Visus sāpju muguras lejasdaļā iemeslus var iedalīt divās grupās: specifiskie un nespecifiskie.
Mugurkaula kakla daļas radikulīts visbiežāk izpaužas kā sāpes mugurkaula kakla daļas nervu kairinājuma, iekaisuma vai traumas dēļ. Sāpes ir lokalizētas rokā bojājuma pusē un var būt asas, durošas, var atgādināt elektriskās strāvas triecienu. Kakla daļas radikulīts un kakla daļas radikulopātija nav sinonīmi. Kakla radikulopātijas gadījumos ir objektīvas jušanas un/vai kustību traucējumu pazīmes. Šie divi traucējumi neizslēdz viens otru un bieži pastāv vienlaikus. Kakla daļas radikulītu izraisa mugurkaula nervu kairinājums, bet termins “radikulopātija” ietver sevī arī neiroloģiskus simptomus, piemēram, jušanas un/vai kustību traucējumus. Šie divi traucējumi var pastāvēt vienlaikus un tiem var būt viens un tas pats cēlonis, piemēram, starpskriemeļu atveres stenoze, diska protrūzija, infekcija, skriemeļu nobīde utt. Akūtu kakla radikulītu, ko izraisīja kakla daļas nervu iekaisums, slimības progresēšanas gadījumā var sarežģīt hroniska kakla daļas radikulopātija, kas izpaužas kā jušanas traucējumi un muskuļu spēka samazināšanās rokās.
DAP sāpju klīnika sniedz izcilu sāpju slimnieku aprūpi Baltijas valstīs.
DAP sāpju klīnikas galvassāpju vienība ir viena no nedaudzām privātajām galvassāpju klīnikām Baltijas valstīs, kas spēj nodrošināt sāpju pacienta aprūpi gan ambulatori, gan stacionāra apstākļos. Atrodoties Rīgas sirdī, DAP galvassāpju klīnika ar savām 12 gultas vietām ir optimāls galamērķis migrēnas un citu galvassāpju ārstēšanai. Mūsu ambulatorajā daļā un stacionārā sniedzam palīdzību un atbalstu akūtu un hronisku sāpju pacientiem – pieaugušajiem un gados vecākiem pacientiem. Mūsu priekšrocība ir pieredzes bagāts darbs sāpju vienības komandā.
Mūsu stacionārā pacientiem tiek nodrošināta pacientu aprūpe kur ārsts “seko” pacientam, kas nozīmē, ka gadījumos, kad nepieciešama stacionāra ārstēšana, šo stacionāro ārstēšanas periodu vada un uzrauga tas pats ārsts, kas pacientu ārstējis arī ambulatori. Šāda prakse rada papildus uzticību un veicina labākus ārstēšanās rezultātus.
Mēs pārliecināsimies, ka jūs zināsiet kā kontrolēt savas galvassāpes. Uzdodiet jebkuru jautājumu, un mēs atradīsim laiku, lai sniegtu jums godīgu un profesionālu jums izprotamu atbildi.
Osteoartrīts ir neiekaisīgs deģeneratīvs locītavu bojājums, kas parasti rodas vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem. To raksturo progresējoša locītavas un kaulu skrimšļa audu noardīšanās.
Lielo (gūžas un ceļa) locītavu osteoartrīts biežāk attīstās pēc 45-50 gadiem.
Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši. Simptomātisks (t.i. ar sūdzībām) osteoartrīts skar 10-15% cilvēku, kas vecāki par 63 gadiem. Asimptomātisks (bez sūdzībām) osteoartrīts radioloģiski izmeklēšanā tiek konstatēts 25-30% cilvēku vecumā no 63 līdz 69 gadiem.
Ik gadu ļoti daudzi cilvēki paliek par darba nespējīgiem mugurkaula saslimšanu dēļ. Jostas sāpes var izraisīt daudzi cēloņi. Aptuveni 45% gadījumu sāpes avots muguras lejasdaļā ir starpskriemeļu disks.
Pazīmes:
- Jauns vecums (zem 45 gadiem);
- Pēkšņs sākums;
- Sāpes provocē smagumu pacelšana;
- Sāpes pastiprinās sēžot, mazinās guļus stāvoklī;
- Sāpes lokalizējas muguras centrā;
- Sāpes var izstarot uz gūžu, retāk – zem ceļgaliem;
- Sāpes pastiprinās, iztaisnojoties no saliekta stāvokļa.
“Trijzaru nerva neiralģija ir vissliktākās sāpes pasaulē,” rakstīja Pīters Džaneta savā monogrāfijā “Pretsitiens”, populārā rokasgrāmata pacientiem, kas cieš no sejas sāpēm. Trijzaru nerva neiralģija ir visizplatītākais sejas sāpju veids pacientiem, kas vecāki par 50 gadiem. Sievietes slimo biežāk.
Simptomi.
Trijzaru nerva neiralģijai raksturīgas vienpusējas, akūtas, šaujošas sāpes, kas skar vienu vai vairākus trijzaru nerva zarus. Sāpes bieži izraisa parastie stimuli – ēšana, mazgāšanās, skūšanās, zobu tīrīšana, aukstums un karstums, caurvēji. Ļoti svarīgs ir paša pacienta sāpju apraksts – tām jābūt asām, šaujošām un līdzīgām elektrošokam.
Fasešu locītavu sindroms ir saslimšana, kas ir saistīta ar fasešu (starpskriemeļu) locītavu deģenerāciju un bojājumu, kas izpaužas ar lokālām sāpēm. Tādas mugurkaula pārlieku amplitūdas vai bieži atkārtojošās kustības, kā rotācija, saliekšana, atliekšana var izraisīt starpskriemeļu. Starpskriemeļu disku augstumam samazinoties, palielinās arī vertikāla slodze uz fasešu locītavām, kas savukārt paātrina deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Anatomiskas izmaiņas fasešu locītavās vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir vairāk, kā 50% cilvēku, vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 93%, bet pēc 60 gadiem – 100% cilvēku. Visbiežāk un visvairāk tiek bojātas 4. un 5. jostas, kā arī kakla daļas skriemeļu fasešu locītavas. Fasešu sindroms visbiežāk attīstās vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo izmaiņas locītavās progresē ar vecumu. Fasešu locītavu deģenerācija var būt citādi pilnīgi veseliem cilvēkiem bez sūdzībām par sāpēm mugurā. Nav tiešas saiknes starp radioloģiski diagnosticētām fasešu locītavu artrozēm un sāpju sindroma esamību un pakāpi.
Termins kokcigodinija (KD) nozīmē sāpes, kas lokalizētas zonā starp astes kaulu un anālo atveri.
Sievietes cieš no KD 5 reizes biežāk nekā vīrieši. Liekais svars ir arī saistīts ar paaugstinātu KD attīstības risku.
Visbiežākais akūtas KD cēlonis ir trauma (parasti kritiens sēžot). Atkārtota mikrotraumatizācija, piemēram, braukšana ar divriteni ar cietu sēdekli, nodarbošanās ar motosportu arī var izraisīt KD attīstību.
Pudendāla neiralģija (PN) attīstās pudendālo nervu bojājuma, kairinājuma vai saspiešanas rezultātā.
Simptomi:
- dedzinošas sāpes starpenē, bieži vienpusējas,
- tirpšana vai nejūtīgums sēžamvietā, ārējos dzimumorgānos, starpenē
- Simptomi parasti pasliktinās sēžot, un var izzust stāvot vai guļot
- seksuāla disfunkcija (sāpes dzimumakta laikā), sāpes dzimumorgānos sievietēm un impotence vīriešiem
- sfinktera disfunkcija – aizcietējumi, fekāliju nesaturēšana, urīnācijas traucējumi
- svešķermeņa sajūta resnajā zarnā, makstī