Fasešu locītavu sindroms
Fasešu locītavu sindroms ir saslimšana, kas ir saistīta ar fasešu (starpskriemeļu) locītavu deģenerāciju un bojājumu, kas izpaužas ar lokālām sāpēm.
Darba laiki:
pirmdiena – piektdiena
no 09:00 līdz 19:00
Pieteikties:
Tādas mugurkaula pārlieku amplitūdas vai bieži atkārtojošās kustības, kā rotācija, saliekšana, atliekšana var izraisīt starpskriemeļu. Starpskriemeļu disku augstumam samazinoties, palielinās arī vertikāla slodze uz fasešu locītavām, kas savukārt paātrina deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Anatomiskas izmaiņas fasešu locītavās vecumā no 20 līdz 29 gadiem ir vairāk, kā 50% cilvēku, vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 93%, bet pēc 60 gadiem – 100% cilvēku. Visbiežāk un visvairāk tiek bojātas 4. un 5. jostas, kā arī kakla daļas skriemeļu fasešu locītavas. Fasešu sindroms visbiežāk attīstās vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo izmaiņas locītavās progresē ar vecumu. Fasešu locītavu deģenerācija var būt citādi pilnīgi veseliem cilvēkiem bez sūdzībām par sāpēm mugurā. Nav tiešas saiknes starp radioloģiski diagnosticētām fasešu locītavu artrozēm un sāpju sindroma esamību un pakāpi.
Klīniskās izpausmes
Kakla daļas fasešu sindroms iekļauj sevī sekojošus simptomus:
- Sāpes kaklā (retāk ar izstarojumu uz roku līdz elkonim), parasti vienā pusē;
- Sāpes un ierobežotas kustības kaklā, it īpaši pagriežot vai atliecot galvu;
- Sāpīgums palpējot bojātu locītavu;
- Sāpes, kas izstaro uz lāpstiņu, retāk uz krūšu kurvja priekšējo virsmu un uz rokām.
Jostas daļas fasešu sindromam piemīt sekojošie simptomi:
- Sāpes jostas rajonā;
- Lokāls sāpīgums palpējot;
- Sāpes, stīvums vai grūtības uzsākot kustības (piem., grūti ātri piecelties no krēsla un sākt iet);
Sāpes var izstarot uz cirksni, sēžas muskuli, cisku. Retāk – līdz pēdai.
Nepastāv specifiskie klīniskie testi, kas ļautu apstiprināt vai izslēgt fasešu sindroma diagnozi.
Diagnozes precizēšanai izmanto diagnostisku blokādi. Procedūras būtība ir sekojoša: injekcijas adata rentgenoloģiskā vai sonoskopiskā kontrolē tiek virzīta uz to nervu, kas ir “atbildīgs” par locītavas jušanu, ar sekojošu nelielu vietēja anestētiķa daudzuma ievadīšanu. Jā pēc šīs blokādes sāpju līmenis manāmi mazinājies, var uzskatīt, ka ar vislielāko varbūtību sāpju sindromu izraisīja fasešu locītavu bojājums
Ārstēšana
Invazīva ārstēšana – ilgstoša (virs 1.5 – 2 mēnešiem) un izteikta sāpju sindroma gadījumā ir indicēta fasešu locītavu radiofrekvences denervācija. Procedūras būtība ir sekojoša: nervus, kas “atbild” par fasešu locītavu inervāciju, pakļauj temperatūras iedarbībai, tādejādi padarot neiespējamu sāpju impulsu pārvadi. Procedūra ilgst ap 1 stundu, pēc tās pacients var atstāt klīniku. Procedūras efektivitāte ir diezgan liela. Vairuma gadījumu pacienti atzīmē sāpju mazināšanos par vairāk, ka 50%. Komplikācijas ir ļoti retas, par tādam var uzskatīt sāpju pastiprināšanos bojātā segmentā pirmās 10-14 dienas pēc procedūras.
BUJ – Fasešu locītavu sindroms
Kas ir fasešu locītavu sindroms?
Fasešu (starpskriemeļu) locītavas savieno skriemeļus. Ar gadiem vai pārslodzes dēļ tās nodilst, un tas var izraisīt lokālas kakla vai muguras sāpes.
Kas veicina fasešu locītavu nodilumu?
Pārmērīgas vai bieži atkārtotas mugurkaula kustības — rotācija, saliekšanās, atliekšanās. Kad starpskriemeļu disks zaudē augstumu, slodze uz fasešu locītavām pieaug un nodilums paātrinās. Izmaiņas progresē ar vecumu — pēc 60 gadiem tās ir gandrīz visiem.
Vai izmaiņas locītavās vienmēr nozīmē sāpes?
Nē. Fasešu locītavu nodilumu bieži atrod arī cilvēkiem bez muguras sāpēm. Radioloģiski redzamā artroze ne vienmēr sakrīt ar sāpēm — tāpēc izmeklējumus vērtējam kopā ar simptomiem.
Kā izpaužas sāpes?
Kakla daļā: vienpusējas kakla sāpes, ierobežotas kustības (īpaši pagriežot vai atliecot galvu), sāpes var izstarot uz lāpstiņu vai roku līdz elkonim. Jostas daļā: sāpes jostas rajonā, lokāls sāpīgums, stīvums vai grūtības uzsākt kustību; sāpes var izstarot uz sēžu, cirksni un cisku, retāk līdz pēdai.
Vai ir tests, kas apstiprina diagnozi?
Specifiska testa nav. Diagnozi precizē ar diagnostisko blokādi — ar adatu rentgena vai ultraskaņas kontrolē pie nerva, kas atbild par locītavas jušanu, ievada nelielu vietējā anestētiķa daudzumu. Ja sāpes pēc tam manāmi mazinās, fasešu locītava ar lielu varbūtību ir sāpju avots.
Kā ārstē fasešu locītavu sindromu?
Sākumā — nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un fizikālā terapija. Ja sāpes ir ilgstošas un izteiktas, izvērtē invazīvu ārstēšanu.
Kā mēs varam palīdzēt?
Speciālists izvērtē sāpju raksturu, lokalizāciju, kustību ierobežojumu un līdzšinējo ārstēšanu. Ja sāpes ir ilgstošas un izteiktas, vispirms veicam diagnostisko blokādi. Ja pēc tās sāpes mazinās vismaz par 50%, varam veikt fasešu locītavu radiofrekvences denervāciju (ablāciju) rentgena kontrolē.