Gūžas un ceļa locītavas osteoartrīts
Osteoartrīts ir neiekaisīgs deģeneratīvs locītavu bojājums, kas parasti rodas vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem. To raksturo progresējoša locītavas un kaulu skrimšļa audu noardīšanās.
Darba laiki:
pirmdiena – piektdiena
no 09:00 līdz 19:00
Pieteikties:
Lielo (gūžas un ceļa) locītavu osteoartrīts biežāk attīstās pēc 45-50 gadiem.
Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši. Simptomātisks (t.i. ar sūdzībām) osteoartrīts skar 10-15% cilvēku, kas vecāki par 63 gadiem. Asimptomātisks (bez sūdzībām) osteoartrīts radioloģiski izmeklēšanā tiek konstatēts 25-30% cilvēku vecumā no 63 līdz 69 gadiem.
Riska faktori
- dzimums – sievietes slimo biežāk
- vecums – ar vecumu krasi palielinās osteoartrīta sastopamība
- svars – liekais svars ir osteoartrīta riska faktors
- C vitamīna deficīts
- osteoporoze
- locītavu bojājumi pagātnē
- palielināta slodze uz locītavām (darbs, kas saistīts ar svaru celšanu un pārvietošanu)
- iedzimtība
- iedzimtas malformācijas
Simptomi
Sāpes skartās locītavas rajonā. Sākumā sāpes rodas tikai noslogojot skarto locītavu, smagos gadījumos sāpes traucē arī miera stāvoklī. Tā sauktās “Starta sāpes” – sāpes, kas rodas pēc ilgākas atpūtas un pakāpeniski mazinās uz fiziskās aktivitātes fona. Raksturīgs osteoartrīta simptoms ir rīta “stīvums”, kas parasti ilgst ne vairāk kā 10-15 minūtes. Raksturīgi smaga locītavas bojājuma simptomi ir locītavas deformācija ar apjoma palielināšanos, ierobežots kustību diapazons locītavā, skartās ekstremitātes muskuļu masas samazināšanās.
Ārstēšana
Medikamentoza ārstēšana
- Hormonālo pretiekaisuma līdzekļu ievadīšana locītavas dobumā parasti dod labu, bet īslaicīgu efektu.
- Hialuronskābes preparātu ievadīšana locītavā dažos gadījumos var mazināt osteoartrīta simptomu smagumu.
Tā saukto “hondroprotektoru” – hondroitīna un glikozamīna – lietošanas efektivitātei pārliecinošu pierādījumu nav.
Ne-medikamentoza ārstēšana
Regulāri ilgstoši vingrinājumi – staigāšana, peldēšana, riteņbraukšana ir nepieciešama, lai stiprinātu muskuļus un saglabātu locītavu kustīgumu.
Svara regulēšana – svara samazināšana parasti mazina osteoartrīta simptomus.
Konservatīvā terapija ilgtermiņā ir neefektīva. Totāla artroplastika (endoprotezēšana) ir “zelta standarts” progresējoša osteoartrīta ārstēšanā. Tomēr, izteikto pēcoperācijas sāpju biežums pēc endoprotezēšanas ir 5-8% gūžas locītavai un 10-15% ceļa locītavai. Minimāli invazīvas ārstēšanas metodes tiek izmantotas, ja medicīniskās un fizioterapijas procedūras nedod gaidamo rezultātu vai ir kontrindikācijas ķirurģiskai ārstēšanai, piemēram, smagas blakussaslimšanas. Viena no šīm metodēm ir tā sauktā locītavas “denervācija”. Procedūras būtība ir tāda, ka nervu šķiedras, kas pārraida sāpes no skartās locītavas, tiek noardītas. To var panākt divos veidos – vai nu ar radio frekvences destrukciju, vai iedarbojoties ar zemu temperatūru – ar t.s. kriodestrukciju. Sāpes skartajā locītavā pazūd uzreiz pēc procedūras. Efekts ilgst 6-8 mēnešus, pēc 6-8 mēnešiem nervu šķiedras sāk atjaunoties, un skartā locītava var atkal sākt sāpēt. Tomēr, tas nenotiek vienas dienas laikā, un, ja sāpes ir stipras, denervācijas procedūru var atkārtot.
BUJ – Gūžas un ceļa locītavas osteoartrīts
Kas ir gūžas un ceļa locītavas osteoartrīts?
Gūžas un ceļa locītavas osteoartrīts ir neiekaisīgs deģeneratīvs locītavu bojājums jeb vinkārši locītavas nodilums, novecošana. Tas parasti rodas vecāka gadagājuma cilvēkiem, un to raksturo progresējoša locītavas audu un kaulu skrimšļa audu noārdīšanās, kas izraisa sāpes kustoties.
Kādā vecumā biežāk attīstās lielo locītavu osteoartrīts?
Lielo locītavu, īpaši gūžas un ceļa locītavas, osteoartrīts biežāk attīstās pēc 45–50 gadu vecuma. Ar vecumu osteoartrīta sastopamība būtiski palielinās.
Kam biežāk sastopams osteoartrīts?
Osteoartrīts biežāk sastopams sievietēm — viņas veido aptuveni 60% no visiem pacientiem. Atšķirība īpaši izteikta pēc 40 gadu vecuma un menopauzes. Sievietes arī biežāk izjūt stiprākas sāpes un funkcionālus ierobežojumus nekā vīrieši ar līdzvērtīgu slimības pakāpi.
Kādi ir gūžas un ceļa locītavas osteoartrīta riska faktori?
Osteoartrīta riska faktori ir lielāks vecums, sieviešu dzimums, liekais svars, osteoporoze, 2.tipa cukura diabēts, iepriekšēji locītavu traumas un operācijas, palielināta slodze uz locītavām, iedzimtas malformācijas un visnozimīgāki riska faktori ir liekais svars un mazkustīgs dzīves veids.
Kādi ir osteoartrīta simptomi?
Galvenais osteoartrīta simptoms ir sāpes skartās locītavas rajonā. Sākumā sāpes rodas tikai locītavu noslogojot, bet smagākos gadījumos tās var traucēt arī miera stāvoklī, galējas osteoartrīta stādijā parādas mokošas nakts sāpes. Vēl viens raksturīgākais simptoms ir sāpīgs rīta stīvums, kas parasti ilgst ne vairāk kā 10–15 minūtes un kopumā izteikts stīvums pēc ilga bezkustību perioda.
Kas ir “starta sāpes” osteoartrīta gadījumā?
“Starta sāpes” ir sāpes, kas rodas pēc ilgākas atpūtas un pakāpeniski mazinās fiziskās aktivitātes laikā. Šādas sāpes ir viens no osteoartrītam raksturīgiem simptomiem. Visbiežāk tā ir situācija, kad pēc ilgstošākas sedēšas ir jāpieceļas un jāiet, tad pirmie 10 soļi ir ar stiprām sāpēm un mokām, bet tad sāpes mazinās un var paiet diezgan ilgi, bez izteiktām sāpēm.
Kādas pazīmes var liecināt par smagu locītavas bojājumu?
Par smagu locītavas bojājumu var liecināt locītavas deformācija ar apjoma palielināšanos, ierobežots kustību diapazons locītavā un skartas kājas muskuļu masas samazināšanās, kā arī pakapeņiski pienojušas nakts sāpes locītāvā.
Kāda medikamentoza ārstēšana var tikt izmantota osteoartrīta simptomu mazināšanai?
Osteoartrīta simptomu mazināšanai tiek izmantoti gan paracetamolu saturoši medidkamenti un to kombinācja ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, pie smagākām sāpēm pāriet arī uz opioīdu saturošiem medikamntiem. Ļoti svarīgi zināt: ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana (ilgāk par 14 dienām nepartraukti) var radīt kuņģa gļotādas bojājumus un nieru bojājumu, tāpēc ārstēšana jāizvērtē speciālistam.
Kāda ne-medikamentoza ārstēšana var palīdzēt osteoartrīta gadījumā?
Osteoartrīta gadījumā, ja nav iespējama tā radikāla izārstēšana ar endoprotezēšanas operāciju vai arī operācija ir ilgi jāgaida, lai saglabātu labu fizisko aktivitāti, mēs varam atvieglot sāpes ar blokādēm - ievadot locītāvā steroīdus un hialuronskabi, kas darbojas kā smērviela. r Smagos gadījumos izmantojām locītāvu nervu radiofrekvences vai fenola ablāciju. Visas procedūras notiek rentgen vai sonoskopijas kontrolē.
Ir jāveic regulāri vingrinājumi, piemēram, staigāšana, peldēšana un riteņbraukšana. Tie palīdz stiprināt muskuļus un saglabāt locītavu kustīgumu. Svara regulēšana arī var mazināt osteoartrīta simptomus.
Kā DAP Sāpju Klīnikā var palīdzēt gūžas vai ceļa locītavas osteoartrīta gadījumā?
DAP Sāpju Klīnikā speciālists var izvērtēt locītavu sāpju raksturu, simptomu smagumu, līdzšinējo ārstēšanu un piemērotākās tālākās iespējas. Ja medikamentoza ārstēšana un fizioterapija nedod gaidīto rezultātu vai ķirurģiska ārstēšana nav piemērota, var tikt apsvērtas minimāli invazīvas ārstēšanas metodes, piemēram, locītavas denervācija ar radiofrekvences metodi vai fenolu.